– Kā es māku, tā es maunu – Tā esot Jaunsudrabiņš reiz smējis.
– Kā es māku, tā es maunu –
Tā esot Jaunsudrabiņš reiz smējis.
Ja nevar izgudrot neko jaunu,
Jāraksta tas, ko cits sacerējis.
Vēl ar mani tik bēdīgi nav,
Vēl jau man paurī rodas kas
savs.
Ja kādam tās rindiņas it kā tīk,
Man jaunas sacerēt neapnīk.
Negribas kratīt to marasma
pirkstu,
Labāk es tā kā sērkociņš švirkstu,
Bet nepaliec citiem un sev par
sodu
Nekad un nekur par rūguma
podu.
Skumīgos brīžos atceries Raini
Un sliktās domas pret labām
maini!
