VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas ziemas dienestam darbi sākušies krietni agrāk nekā pērn.
VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas ziemas dienestam darbi sākušies krietni agrāk nekā pērn. Nodaļas izpilddirektors Imants Mucenieks atceras, ka īsts sals bija tikai 6.janvārī.
“Tas gan nenozīmē, ka sniega tīrīšanai nebijām gatavi. Visa tehnika ir kārtībā, tāpēc darbu varētu sākt kaut vasarā, ja pēkšņi uzkristu sniegs. Ja ir pasūtījums, varam gan tīrīt sniegu, gan kaisīt. Iekārtas ir iekonservētas, tāpēc pusstundas laikā tās var sagatavot darbam. Atliek tikai piekabināt lāpstu vai kaisītāju, lai dotos uz ceļiem,” stāsta I.Mucenieks.
Valsts autoceļu uzturēšanas noteikumi nav mainījušies. Darbu izpildes laks ir noteikts atbilstoši ceļu uzturēšanas klasei. Atbilstoši braukšanas apstākļi uz A klases ceļiem ir jānodrošina no pulksten 6.00 līdz 22.00, uz A1 klases ceļiem – no 6.00 līdz 20.00, bet uz B un C klases ceļiem no – 6.00 līdz 18.00. Tas nozīmē, ka laiks brauktuves attīrīšanai no sniega ir attiecīgi 3, 4, 6 un 18 stundas. Pretslīdes materiāla kaisīšanai trīs klašu ceļiem ir tikpat ilgs laiks kā tīrīšanai, bet C klases ceļiem – nenormēts laiks. “Alūksnes Ziņas” pārliecinājās, ka Rīgas – Veclaicenes šoseja, kas ir A un A1 klases ceļš, bija gan notīrīta, gan nokaisīta, tāpēc droši varēja braukt pa melno asfalta lenti. Acīmredzami Alūksnes – Litenes B klases ceļš bija tīrīts, tomēr radās šaubas, vai arī kaisīts. “Pievakarē sniga, tāpēc veidojās sniega putras kārta. Ja piesalst, tad to attīra, bet pretējā gadījumā atstāj. Katrā ziņā ceļu tīrīšanai paredzētajos laikos iekļaujamies. Mūsu līguma noteikumi paredz, ka galveno ceļu nomales ir jānotīra 24 stundu laikā, bet pārējo ceļu nomales – 72 stundu laikā. Turklāt laiku rēķina no brīža, kad iestājas pastāvīgi laika apstākļi, tātad, kad pārstāj snigt,” skaidro I.Mucenieks.
Alūksnes pilsētas dome un SIA “Spodra” ar uzņēmumu ir slēgusi līgumus par tranzīta un galveno ielu kaisīšanu. Tiek izmantota mitrinātas sāls tehnoloģija. Secināts, ka kaisīšanai izmantotā smilts rada aizsērējumus kanalizācijā, turklāt ir grūti pavasarī tās atkal savākt. “Sāls ir minerālviela. Turklāt kaisīšanai to izmanto nelielā koncentrācijā – 20 gramus uz kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka tas ir nekaitīgs videi,” atzīst I.Mucenieks.
