11.novembris ir diena, kad Latvijā atzīmējam Lāčplēša dienu jeb Varoņu atceres dienu. Alūksnē jau piekto gadu šī diena tiek atzīmēta, soļojot kopīgā lāpu gājienā.
11.novembris ir diena, kad Latvijā atzīmējam Lāčplēša dienu jeb Varoņu atceres dienu. Alūksnē jau piekto gadu šī diena tiek atzīmēta, soļojot kopīgā lāpu gājienā.
Vēsajā Lāčplēša dienas vakarā ar lāpām rokās uz Alūksnes Jauno pili gaismu un siltumu nesa Alūksnes vidusskolas, E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas, Alūksnes sākumskolas, Ziemeru pamatskolas, Mārkalnes pamatskolas, Bejas pamatskolas skolēni, kā arī Nacionālo Bruņoto Spēku kājnieku skolas karavīri. Vairāki simti lāpu un sveču liesmiņu lika justies vienotiem. kājnieku skolas kapteinis komandieris Agris Ozoliņš svētku runā atzina, ka jutis vienotību – vienotību, ejot lāpu gājienā un dziedot Latvijas valsts himnu.
“Cik vienoti jūs bijāt, dziedot himnu, tik vienoti bija karavīri tajā tālajā laikā, kad bija jāizcīna brīvības cīņas. Viens nav karotājs, tāpēc viņi cits uz citu paļāvās, jo zināja, ka palīdzēs un tikai kopīgi iespējams izcīnīt uzvaras. Skatoties liesmās, padomājiet par vienotību, par karavīriem, kas atdeva dzīvības! Padomājiet par vienotību, kas nepieciešama tagad!” aicina A.Ozoliņš.
Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks Lāčplēša dienu salīdzināja ar pašu valsti. “Daudziem mums varbūt nav dota tā laime zemapziņu tulkot un dot to vēstījumu citiem, bet vairāk nekā pirms gadsimta Andrejs Pumpurs uzrakstīja tautas eposu “Lāčplēsis”. Atcerieties, ka Lāčplēša izšķirošajā kaujā viņam nocirta ausis. Kas tad ir šīs ausis? Šī viena ir stiprā latviešu tautas daļa, kura mācās strādā, domā, dara un rada, ja viņa nebūs šeit, bet citā valstī, tad šī auss latviešu tautai tiks nocirsta. Kas tad ir otrā auss? Tā ir mūsu zeme, mājas, meži, viss, kas mums ir. Ja mēs vieglu roku palaidīsim, pārdosim, tad nebūs mums arī tās otrās auss, nebūs spēka un vietas, kur palikt. Un kas tad ir zobens? Zobens ir pasaules un valsts ekonomika un politika, tā ir tā, kas vai nu cērt, vai saglabā šīs ausis. Neļausim mūsu Lāčplēsim nocirst šīs ausis,” pauž V.Litaunieks.
