Ziemeros Valodas un folkloras svētkus svinēt jau kļuvis par neatņemamu ikgadēju tradīciju, kas gaišāku un garāku dara kādu rudens vakaru.
Ziemeros Valodas un folkloras svētkus svinēt jau kļuvis par neatņemamu ikgadēju tradīciju, kas gaišāku un garāku dara kādu rudens vakaru. Šogad pasākums notika jau septīto reizi un folklora tika iepazīta stāstot, klausoties un sacerot pasakas.
“Pasaka ir visa dzīve, jo katrai tautai un katram cilvēkam ir sava pasaka, kā arī mēs visi kopā veidojam dzīves pasaku. Pasakas un valoda ir cieši saistītas, ja nebūtu valodas, mēs nevarētu stāstīt pasakas, bet, ja nebūtu pasaku, valoda nebūtu tik skanīga, sarunas nebūtu tik sirsnīgas un interesantas,” stāsta Ziemeru folkloras kopas vadītāja Gita Briediņa. Viņa arī norāda, ka nav nekā skaistāka par pasaku savas tautas valodā.
Ciemos ieradušies kolektīvi cits par citu skanīgāk un jautrāk tad nu arī centās stāstīt, rādīt, apdziedāt un apdejot pasakas. Jaunlaicenes folkloras kopa stāstīja pasaku par Dēliņkalna un Meitinķalna rašanos, jo tieši kalni ir tie, kas vieno abus pagastus. Mārkalnes folkloras kopa pasakas ievija dziesmās, dejās un dažādos tērpos, bet viesu no Veclaicenes skanīgās balsis veidoja gan sieviešu ansambļa, vīru ansambļa, dueta un kopīgā kora brīnišķīgo skanējumu.
Svētki jau arī nav iedomājami bez tautasdziesmām, tautas dejām, ko demonstrēja paši ziemerieši. Savdabīgs bija ziemeriešu interpretētais dziesmotas lugas uzvedums par septiņiem rūķīšiem, kā arī pasaku vecmāmiņas stāsts. Latviešu folklorā neiztrūkstoša sastāvdaļa ir raganas un velni, kas šoreiz izstādei bija atstājuši vien savas kurpes. Izstādi “Raganas kurpe un velna zābaks” veidojuši Ziemeru mazpulka bērni.
Nākamie Valodas un folkloras svētki paredzēti ar operu un baleta elementiem.
