Kļūmes gadās katram. Ik dienas neskaitāmas reizes kāds kādam uzkāpj uz kājas, pagrūž, uzšļāc kafiju vai kā citādi nodara pāri bez ļauna nodoma. Visbiežāk šādas situācijas tā arī tiek uztvertas – kā kļūdīšanās, pārpratums vai neveikla rīcība.
Kļūmes gadās katram. Ik dienas neskaitāmas reizes kāds kādam uzkāpj uz kājas, pagrūž, uzšļāc kafiju vai kā citādi nodara pāri bez ļauna nodoma. Visbiežāk šādas situācijas tā arī tiek uztvertas – kā kļūdīšanās, pārpratums vai neveikla rīcība.
Biežāk šādas negācijas atgadās brīžos, kad esam satraukti, piemēram, pirmo reizi lidojam ar lidmašīnu vai uzsākam darbu jaunā darbavietā. Neierastā situācijā visa uzmanība ir pievērsta jaunajam izaicinājumam, tāpēc vairs tik ļoti nesekojam savām ārējām izpausmēm. Gadās, ka satraukuma brīdī cilvēks bezjēdzīgi skraida šurpu turpu, nevietā un skaļi smejas, izsaka nepiemērotus komplimentus vai stāsta situācijai neatbilstošus jokus. Lai no tā izvairītos, der atcerēties vecmāmiņu gudrību: uzvedies mājās kā pilī un tu pilī jutīsies kā mājās! Ja būsim izkopuši sevī labus ieradumus, tad satraukuma brīdī tie darbosies automātiski, vairojot mūsu drosmi un pašapziņu. Piemēram, ja būsim izveidojuši paradumu plānot laiku, tad uz nozīmīgu tikšanos ieradīsimies bez steigas un tas pasargās no nepatīkamām nejaušībām.
Lai kā mēs censtos, visu paredzēt nav iespējams. Rodas jautājums: ko darīt, ja kļūme sabojājusi attiecības? Izplatītākā “metode” laikam gan ir izvairīšanās: konfliktā iesaistītās puses vairs nesarunājas un atturas no kopīgām aktivitātēm, liedzot sev iespēju domstarpības atrisināt. Rīkojoties šādi, aizvainojums var saglabāties pat gadiem ilgi. Dažreiz cilvēki vairs neatceras, kāds īsti bijis domstarpību iemesls, tomēr turpina nekomunicēt. Šāda pieeja ir nomācoša gan pašiem strīdniekiem, gan apkārtējiem, tāpēc pareizāk būtu saņemt dūšu un izrunāties, tiklīdz kļūme gadījusies. Ir svarīgi paskaidrot, kā izprotam notikušo un kā pēc tā visa jūtamies, kā arī uzklausīt pretējās puses argumentus un izjūtas. Rezultātā situācijai vajadzētu normalizēties un ievirzīties ierastajās sliedēs. Ja tas tomēr nenotiek un pretējā puse turpina izteikt pārmetumus, mēs vairs neesam par situāciju atbildīgi un varam pieņemt, ka partnera noraidošā attieksme ir viņa sliktā rakstura izpausme.
