Pagājuši gandrīz četri gadi, kopš Ziemeru muižas īpašniece ir Dita Balčus ar ģimeni. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu un pašu spēkiem paveikts ir daudz, tomēr vēl vairāk jādara, lai muiža atgūtu kādreizējo izskatu.
Pagājuši gandrīz četri gadi, kopš Ziemeru muižas īpašniece ir Dita Balčus ar ģimeni. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu un pašu spēkiem paveikts ir daudz, tomēr vēl vairāk jādara, lai muiža atgūtu kādreizējo izskatu.
“Gribu, lai muiža ir maksimāli pietuvināta tai, kāda tā bijusi barona laikos. Te varētu braukt atpūsties, baudīt klusumu, mieru un skaistumu, kā arī vairāk uzzināt par šo vietu un cilvēkiem, kas te dzīvojuši. Te varētu būt mājas teātris, kas palīdzētu atbrīvoties no ikdienas stresa un pabūt vidē kādu gadsimtu agrāk. Domāju, ka ne tikai mani kopš bērnības interesē karaļi un noslēpumainas pilis ar princesēm. Var būt, ka tagad īstenoju savu bērnības sapni,” atklāj D.Balčus.
Uz atjaunoto Ziemeru muižu varētu braukt ģimenes ar bērniem, lai vizinātos ar karieti vai iesaistītos dažādās neparastās norisēs, izmantojot senus tērpus, staigāt pa parku un barot eksotiskus putnus. “Šādu darbu – atjaunot kultūrvēsturisku arhitektūras pieminekli – var uzņemties tikai pustraki mākslinieki, kādi esam mēs ar vīru – režisore un arhitekts. Tagad atzīstu, ka dzīvoju sapņos un fantāzijās, kad iegādājos šo īpašumu. Cerēju, ka varēšu piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu ieceru īstenošanai. Tomēr nevaru maksāt vairākus tūkstošus par projekta izstrādi, ja nezinu, vai tas saņems finansējumu,” atzīst D.Balčus. Viņa pieļauj, ka vajadzētu tomēr riskēt, bet ir nepieciešams arī līdzfinansējums. Muižas atjaunošanai vajadzētu vismaz miljonu latu. Turklāt nav garantijas, ka šo naudu varēs atpelnīt.
Drošāk ir saņemt mazākas summas no Kultūrkapitāla fonda projektu īstenošanai. “Diemžēl inflācija aug ātrāk, nekā spējam uzrakstīt projektus un saņemt tiem finansējumu. Tas nozīmē, ka paredzētās izmaksas ir krietni lielākas, kad var īstenot projekta ieceres,” secina D.Balčus. Turklāt nauda nav lielākā problēma, jo vēl grūtāk ir atrast strādniekus, kas varētu veikt atjaunošanas darbus labā kvalitātē. “Lai vai kā, bet iesāktais ir jāturpina. Pārāk daudz domu, enerģijas, naudas un darba ir ieguldīts šajā muižas ēkā. Turklāt nav manā raksturā atkāpties. Kad pirmo reizi atbraucu uz Ziemeru muižu, tajā nevarēju pat pārnakšņot. Tagad ir virtuve, dušas ar karsto ūdeni un labiekārtotas tualetes, tāpēc viesus var uzņemt civilizētā vidē,” norāda D.Balčus.
Pēdējie restaurācijas darbi ir atjaunotas muižas ozolkoka parādes durvis un vairāki logi.
Iekārtotas vairākas guļamtelpas, tajās ir arkveida velvju griesti un spodras dēļu grīdas. Ierīkota pirts, pirms kuras ir atpūtas telpa ar senatnīgām mēbelēm. Blakus atrodas telpa, kurai durvju vietā ir aizkars un maska. “Barona laikos te ir bijusi kapela. Tajā rīkosim mājas izrādes,” atklāj D.Balčus.
Iecerēts iekārtot vēstures istabu, kurai tiek vākti materiāli: senas fotogrāfijas, darbarīki, mēbeles, saglabājušās dažādas lietas un atmiņas par muižas laikiem. D.Balčus vecmāmiņa bijusi istabas meita, bet vectēvs – zirgu puisis Ilzenes muižā.
