Šķiet, nevienai varai nav nekā nepatīkamāka un nevajadzīgāka par grūti apmānāmiem vēlētājiem un “pārāk neatkarīgiem”, nepakļāvīgiem kārtības uzraugiem.
Šķiet, nevienai varai nav nekā nepatīkamāka un nevajadzīgāka par grūti apmānāmiem vēlētājiem un “pārāk neatkarīgiem”, nepakļāvīgiem kārtības uzraugiem.
Lai arī šobrīd notikumi saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata saistībā ar it kā nelikumīgu finanšu līdzekļu izlietošanu atrodas tikai sākuma stadijā un šāda premjerministra Aigara Kalvīša lēmuma patiesos motīvus joprojām slēpj slepenības šķidrauts, virkne gadījumu, kad publiskajā telpā sadūrušies divu verbālo duelantu – Loskutova un Kalvīša viedokļi, liek vismaz hipotētiskā formā aizdomāties par dažām savādām “sakritībām”.
Piemēram, fakts, ka valdības vadītājs nekad nav laidis garām izdevību kaut vai tukšā telpā meklēt pārmetumu cirvi, ko ar Čingačguka cienīgu sviedienu raidīt mugurā valsts galvenajam korupcijas apkarotājam, kurš ne reizi vien pierādījis, ka prot neklanīties valdošo interešu un intrigu vējos. Laikā, kad KNAB iekšienē brieda konflikts par konkrēta tā darbinieka pārkāpumu – atrašanos darbavietā psihotropo vielu ietekmē – tieši premjers bija tas, kurš nepakautrējās no spiediena izdarīšanas, atklāti nostājoties nu jau bijušā KNAB izmeklētāja pusē, caur pirkstiem skatoties uz formālo procedūru un radot “psihotropo dopingu” lietojušajam darbiniekam teju vai “taukpurņu” protežē oreolu.
Nav noslēpums arī Kalvīša kā partijas vadītāja politiskā interese Loskutova nolidināšanā no augstā plaukta. Lai atceramies, ka tieši valdības vadītāja stūrētā Tautas partija (TP) pirmsvēlēšanu periodā izpelnījās visasākos pārmetumus veiklā tēriņu ierobežojumu apiešanā ar “asiņaino pozitīvisma punduru” palīdzību, kā rezultātā tai ne vien izdevās iegūt pārliecinošu “aizlieto acu elektorāta” atzinību, bet arī tikt “pagodinātai” ar pastiprinātu KNAB dzinējsuņu uzmanību. Tagad pārbaudes par brangu naudas summu plūsmām no politisko smagsvaru mecenātu biezajām kabatām rezultātu paziņošana ir burtiski dažu nedēļu attālumā, un šajā shēmā nav grūti saskatīt, kuram politikāņu pulciņam tad šajā sakarā varētu rasties problēmas.
Papildus “ticamību” notiekošā pamatojumam piešķir arī premjera rīcība – pievēršanās Valsts kontroles (VK) ziņojumam vairāk nekā trīs mēnešus pēc revīzijas. Sak, sēdēja ziemeļnieciski flegmatisks Kalvītis ar trumpja dūzi piedurknē un, kad mērs bija pilns, trieca to galdā, lai savu oponentu atstātu “jaņos”. Priekšnosacījumi tam arī radīti labu labie, jo atstādināšanas “pamatojums” tā īsti nav pat vajadzīgs. Ja kāds interesējas, kāds tas ir un vai vispār ir, vienmēr derēs atbilde – informācija slepena, nekādi dati nav izpaužami, viss, bodīte ciet! Savādi tikai, ka tās pašas VK starpziņojumā minēti ne rupji finanšu pārkāpumi, bet gan rekomendācijas uzskaites uzlabošanai. Ja gala ziņojums izrādītos pretējs un piesātināts ar “ilgstošu pārkāpumu” uzskaitījumu (ko nabaga KNAB pārraugam Kalvītim nācies nezinot pieciest), tad tas būtu unikāls gadījums pat valsts vēsturē. Savukārt TP, ko var zināt, salūkotu dzelžainu iemeslu, lai sev nelabvēlīgo kantori likvidētu. Ko partijas “paps” neizdarīja ar Satversmes tiesu, to viņa pakalpiņi nostrādās ar KNAB.
Tajā pašā laikā radikāla vēršanās pret minētā biroja vadītāju nešaubīgi var kļūt arī par sabiedrisko attiecību triku nu jau puslīdz satrunējušā Kalvīša “kabineta” akciju reanimēšanai un izpildvaras neveiksmju sērijas notušēšanai – sākot ar grandiozu fiasko pat Sprīdītim necienīgā cīņā pret inflācijas “Lutausi” un beidzot ar bijušā Saeimas spīkera iespējami sastrādātajām šmucēm pirms došanās uz psiholoģisko un fizisko sava “karkasa” remontu. Tomēr premjeram šādā brīdī nomazgāt visas savas neveiksmes ar KNAB bidē diezin vai izdosies. Gan jau arī pats “lielais spiedējs” to saprot labāk par visiem.
