Ikdienas kašķi (nenomazgāti trauki, nekārtība dzīvoklī utt.), dziļas, neatrisinātas problēmas, seni aizvainojumi, emocionāli pārdzīvojumi – jebkas var kalpot par strīdus cēloni.
Ikdienas kašķi (nenomazgāti trauki, nekārtība dzīvoklī utt.), dziļas, neatrisinātas problēmas, seni aizvainojumi, emocionāli pārdzīvojumi – jebkas var kalpot par strīdus cēloni.
Ja pāru attiecībās, darba kolektīvā vai ģimenē radušies sarežģījumi, tad psihologi iesaka apsēsties pie pārrunu galda un problēmu izrunāt. Taču var būt ļoti daudz iemeslu, kādēļ cilvēki izvairās no attiecību skaidrošanas. Viens iemesls ir pavisam vienkāršs – nav prasmju, zināšanu un pieredzes problēmu risināšanā. Var gadīties, ka cilvēkam vienīgais, pazīstamais attiecību skaidrošanas veids – skandāls. Vai arī aicinājums “aprunāties” izraisa negatīvās emocijas. Iespējams, ka cēlonis meklējams pagātnē, kad pēc kārtīgas izrunāšanās tēvs ar māti nolēma šķirties. Izvairoties no dialoga, cilvēks it kā cenšas sevi pasargāt no nepatikšanām.
Nereti jāskatās, kā vecāki strostē savu atvasi sabiedriskā vietā, arī paši dažkārt esam nesavaldīgi – uz ielas, transportā, veikalā. Ja skandāls notiek sabiedriskā vietā, tad pret savu gribu par konflikta liecinieku var kļūt katrs no mums. Bieži vien alkohola ietekme var veicināt šādu uzvedību, kad tiek “noņemtas bremzes” un izteikts viss, kas sakrājies. Varbūt, kāds no pāra otru provocē tik ilgi, kamēr viņš uzsprāgst un notiek skandāls. Citreiz vienam pietrūks otra uzmanības, bet strīdoties partnera uzmanība nedalīti pievērsta. Vislabāk aprunāties, kad pirmais emociju vilnis norimis. Nevajadzētu arī sarunā novirzīties no konkrētās tēmās, aizrauties ar seniem pārpratumiem vai pievērsties nākotnes prognozēm. Taču pārlieku bieža aicināšana uz “aprunāšanos” arī var signalizēt par problēmām attiecībās.
