Neskarts paliks vien nosaukums Pirms dažiem gadiem kādā dzejolī lasās, Ka Salnas pēc kapitālremonta prasās.
Neskarts paliks vien nosaukums
Pirms dažiem gadiem kādā
dzejolī lasās,
Ka Salnas pēc kapitālremonta
prasās.
Prasījās, prasījās, uzprasījās,
Tagad rosība vecajās sijās.
Praulainie logi ķirmjiem par spīti
Ar divreiz lielākiem nomainīti.
Virtuves grīda gluži kā rota
Dzelteni gaiša un nolakota.
Izskatīga un ne jau nu lēta
Jauna plīts ar mūrīti uzmūrēta.
Kamīns istabā sajūsmu raisa:
Re, kādus brīnumus meistari
taisa!
Tur, kur vējš pāri čukuram auļo,
Jaunais skurstenis sānus sev
sauļo,
Jo prieks, ka pakšiem, lai
nesagumtu,
Uzsituši jaunu un stiprāku jumtu.
Un tagad jau patiešām pēc
būtības
Pievarētas ir lielākas grūtības.
Bet turpināsies pirtiņas celšana
Un akai būs vinda, lai vieglāka
smelšana.
Pēc lielā kapitālremonta kalna
Neskarts paliks viens nosaukums
– Salnas.
Šim vārdam kā tādam nekādas
vainas,
Kad viss uz labu šai pasaulē
mainās.
Šī vieta no Ginesa rekordiem
tāla,
Bet Latvijas mērogā unikāla:
Kad ziemās tiek saukti aukstākie
grādi,
Te termometrs vairāk kā Zosēnos rāda.
Par kādu grādu, bet vienmēr
zemāk.
Kāpēc? Neviens to izskaidrot
nemāk.
Bet nesakiet, ka es lielīgi plātos.
Atbrauciet ziemā, lai
pārliecinātos.
