Nemaz nav tik daudz makšķernieku, kuri var lepoties ar samu lomiem. Šīs zivis mīt visā Daugavas garumā, Aiviekstē un jūras piekrastē, turklāt nelielā skaitā.
Nemaz nav tik daudz makšķernieku, kuri var lepoties ar samu lomiem. Šīs zivis mīt visā Daugavas garumā, Aiviekstē un jūras piekrastē, turklāt nelielā skaitā.
Sami parasti ziemo upes bedrēs. Jo tās dziļākas, nelīdzenākas un siekstām bagātākas, jo labāk. Aukstā laikā sami nebarojas, tātad arī neķeras. Tomēr mēdz gadīties arī izņēmumi. Pirms dažiem gadiem Aizkraukles rajonā, Daugavā netālu no Kokneses, samu noķēra dažas dienas pirms Ziemassvētkiem.
Pavasarī pēc ledus iziešanas, nevarēdami paciest duļķaino straumi, sami meklē skaidrāku upīšu ietekas, klusākus un dzidrākus uzplūdumus, kur arī barojas.
Kad ūdens iesilis, sami pa pāriem dodas nārstot. Sams nārsta vietu apsargā.
Svarā mazākie sami (līdz 16 kilogramiem) mīt dažādās upes vietās, arī seklākās un straujākās, toties vecākie un lielākie atrodami tikai noteiktos upes posmos. Kā atrast šīs vietas? Aiviekstes vai Daugavas noskatītajā posmā lēni brauciet ar laivu pa straumi lejup, auklā velkot kādu smagāku dzelzs gabalu. Pievērsiet uzmanību dziļumam. Jo lielāks dziļums, jo labāk. Protams, ja rocība atļauj, ērtāk izmantot eholoti. Noteikti vajadzīgas arī siekstas, akmeņu radzes. Tur ir īstās samu mājas. Sams parasti medī “savā” bedrē un tās tuvākajā apkaimē, vienmēr atgriežoties “mājās”.
Vēlu vakaros un agros rītos, īpaši pirms laika maiņas, var redzēt, kā sams kūleņo. Tomēr šo kūleņošanu nedrīkst sajaukt ar karpas izdarībām. Vērts pavērot arī citus makšķerniekus. Ja viņi spiningo vienā un tajā pašā vietā, tā ir droša zīme, ka tur mājo sami.
Makšķerējot prāvos ūsaiņus, bez koka laivas neiztikt. Tikai tajā var droši rīkoties un nebaidīties, ka lielāks eksemplārs laivu apgāzīs.
Sams ir plēsīga zivs. Viņu ķer ar ēsmas zivtiņu vai spiningo. Ēsmas zivtiņu parasti izvēlas lielāku, nekā ķerot līdakas. Priekšroka dodama nelielam plaudim, plicim vai raudiņai. Jebkurai ēsmai, arī vizulim, vislabāk būt tuvu gruntij. Vajadzīga arī pamatīga pacietība, un jāmakšķerē vakara krēslā vai rītausmā. Sama vietā ēsmu reizēm iekāro arī lielas līdakas, zandarti. Ja patiešām pieķēries sams, makšķerniekam veiksmīgu iznākumu, protams, nosaka izturīga aukla un kāts. Uzvarēt ar līdaku auklām (0,3 — 0,4 milimetri) gadās reti. Arī āķi jālieto visizturīgākie.
Makšķerējot samus, lieti noderēs arī kvoks. Šis īpašās formas rīks ūdenī rada skaņu, kas samam liek sarosīties un tuvoties trokšņa vietai. Reiz izkustējies, sams nelaidīs garām izdevību noķert ko ēdamu. Rīkoties ar kvoku vislabāk patrenēties kāda pieredzējuša samu ķērāja uzraudzībā. Tikai tā varēs apgūt pareizo tehniku. Zinātāji arī teic, ka ne katrs kvoks rada vēlamo skaņu.
