Pediatri, ģimenes ārsti un citi mediķi aprīļa beigās notikušajā starptautiskajā konferencē par pusaudžu veselības aprūpes uzdevumiem un perspektīvām bija vienisprātis, ka ir jānovērš nepietiekamā fiziskā aktivitāte starp Latvijas skolēniem.
Pediatri, ģimenes ārsti un citi mediķi aprīļa beigās notikušajā starptautiskajā konferencē par pusaudžu veselības aprūpes uzdevumiem un perspektīvām bija vienisprātis, ka ir jānovērš nepietiekamā fiziskā aktivitāte starp Latvijas skolēniem.
Konferenci rīkoja Latvijas Pediatru asociācija, un tajā piedalījās arī Alūksnes rajona pediatre un ģimenes ārste Anita Šnikvalde. Viņa piekrīt, ka fiziskās aktivitātes skolēniem ir par maz.
Izvairās obligāto normu dēļ
“Nereti skolēni no fiziskajām aktivitātēm skolās izvairās tieši tādēļ, ka nevar izpildīt obligātās normas, piemēram, slēpošanā, krosos. Tas viņiem nav patīkami, tādēļ slimo, vēršas pie ārsta ar nepārprotamu mērķi – dabūt atbrīvojumu. Un ārsts jau arī nevar “ielīst bērnā” un viennozīmīgi pateikt – melo viņš vai ne. Arī bērni, kam ir liekais ķermeņa svars, nelabprāt apmeklē sporta nodarbības, jo tiek izsmieti. Tā tas apburtais loks sākas – bērnam ir palielināts svars, viņš nepareizi ēd un ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve konferencē atzina, ka nākotnē, iespējams, skolēniem vairs nebūs jākārto obligātās normas, bet vērtējums tiks likts, ņemot vērā skolēna fizisko aktivitāti un to, kā viņš piedalās stundā. Kad to ieviesīs – pagaidām vēl nav zināms,” stāsta pediatre A.Šnikvalde.
Viņa norāda, ka konferencē runāja arī par to, kādas fiziskās aktivitātes ir tiem bērniem, kam mācības ir mājās – viņiem to nav vispār. Un par to, ka pēc mācību stundām skolu sporta nodarbību telpas nereti tiek izīrētas pieaugušajiem un bērni pēc stundām šajās telpās vairs gandrīz netiek. Un, ja arī tiek, tad ir vajadzīgs pieaugušais, kas uzmana, kā bērni sporto.
“Konferencē runāja arī par daudzām citām tēmām, piemēram, kā ārvalstīs un Latvijā notiek pusaudžu medicīniskā izmeklēšana. Ārvalstīs pusaudzi uz papildus medicīnisko izmeklēšanu nosūta ģimenes ārsts vai primārās aprūpes pediatrs uz speciāliem centriem. Uz šiem centriem nosūtīt skolēnus drīkst arī sociālie darbinieki un izglītības iestādes medicīnas māsa. Turklāt par šiem izmeklējumiem pusaudzim nav jāmaksā, to finansē valsts. Runāja arī par koriģējošo vingrošanu un to, ka ne katrā Latvijas skolā ir apmaksātas koriģējošās vingrošanas nodarbības, kurās strādā ar bērniem, kam ir stājas traucējumi,” saka A.Šnikvalde.
Valstij jāapmaksā ārstnieciskā vingrošana
Konferencē mediķi pieņēmuši rezolūciju, kurā aicina Izglītības un zinātnes, Bērnu un ģimenes lietu, Veselības un Labklājības ministriju veikt pasākumus, lai novērstu skolēnu nepietiekamo fizisko aktivitāti. Rezolūcijā ārsti uzsver, ka skolā bērniem vajadzētu sporta nodarbības trīs reizes nedēļā pa divām stundām, jo šāds laiks būtu pietiekams, lai pārģērbtos, iesildītos un pilnvērtīgi izkustētos.
Speciālisti uzskata, ka ir jāpārveido sporta nodarbības no dažādu normatīvu kārtošanas uz stundām ar spēlēm un kolektīvajām fiziskajām aktivitātēm, kur visi var justies kā pilnvērtīgi dalībnieki un gūt prieku. Turklāt nav pieļaujama diskriminējoša komandu izveides sistēma, kad divi stiprākie kapteiņi sev izvēlas stiprākos komandas biedrus un mazāk trenētie tiek pazemoti.
Izglītības ministrijai esot jāpārskata finansējums, lai bērniem ar samazinātu sporta slodzi un īpašām vajadzībām paralēli pamatgrupai būtu sporta skolotājs, kas vadītu sporta stundas tiem. Bet Veselības ministrijai jānodrošina iespēja bērniem ar mugurkaula deformācijām regulāri apmeklēt valsts apmaksātu baseinu un ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Atbalsta stundu skaita palielināšanu
Alūksnes vidusskolas sporta skolotājs Aleksandrs Kondratjevs atzīst – viņš visiem līdzekļiem atbalstītu to, ka skolās tiktu palielināts sporta nodarbību skaits.
“Pirms vairākiem gadiem mēs skolā rakstījām speciālu projektu, lai skolēniem nedēļā būtu trīs sporta nodarbību stundas, nevis divas, kā citās skolās. Un tāpat, manuprāt, arī trīs stundas nedēļā ir par maz. Sporta nodarbībām vajadzētu būt katru dienu. Pašlaik pamatskolas klasēs mums sports ir divas stundas nedēļā, bet vidusskolas klasēs – trīs stundas nedēļā. Pieļauju, ka vidusskolas klasēs pietiktu ar trim stundām nedēļā, pamatskolas un sākumskolas klasēs sporta nodarbībām noteikti jābūt biežāk, jo tieši šajā vecumā veidojas stāja, fiziskā sagatavotība,” vērtē A.Kondratjevs.
Viņš atzīst, ka lielu ļaunumu nodara tas, ka pēc mācību stundām lielākā daļa bērnu nenodarbojas ar sportu, bet pavada pie datora, televīzijas. “Tagad sporta stundās strādājam pēc mācību programmas, pildām obligātās normas. Uzskatu, ka mūsu kā sporta skolotāju uzdevums ir pievērst visu bērnu interesi sportam un panākt, lai neviens bērns nejustos atstumts. Bet tajā pašā laikā bērnam ir jāapzinās savs spēju līmenis un jātiecas sasniegt labāko rezultātu. Ja bērns jūt, ka viņš var labāk, ja ir izjutis gandarījumu par sasniegto, viņā rodas azarts un vēl lielāka interese. Sportā ir daudz talantīgu bērnu un arī ar viņiem ir jāstrādā, lai attīstītu talantu,” norāda skolotājs.
“Esmu aptaujājis, lai izzinātu skolēnu attieksmi pret sporta nodarbībām. Lielākā daļa skolēnu atzina, ka viņus sarūgtina tas, ja objektīvu iemeslu dēļ nenotiek kāda sporta stunda, bet ne tik ļoti viņi ir apbēdināti, ja nenotiek cita stunda,” saka A.Kondratjevs.
