Jaunais gads uzņēmis savus apgriezienus, cerības, kas saistās ar pozitīvām pārmaiņām šajā gadā, vēl nav izplēnējušas.
Jaunais gads uzņēmis savus apgriezienus, cerības, kas saistās ar pozitīvām pārmaiņām šajā gadā, vēl nav izplēnējušas. Protams, šādas cerības ir arī daļa no manām šābrīža sajūtām, taču jau kuro gadu cenšos sevi pārliecināt, ka ticība pārmaiņām augšupejošā virzienā nav tikai gadu mijas iezīme.
Neatkarīgi no tā, vai šīs pārmaiņas saistītas ar laika apstākļiem, atbildību amatu pienākumu izpildītājiem vai pat kaimiņa būšanām un nebūšanām, tās arī ir pārmaiņas.
Diemžēl ir cilvēki, kuri, cenšoties dzīvot līdzi laikam un piefiksēt ikvienu pārmaiņu, aizmirst paši par sevi. Iespējams, tieši šā iemesla dēļ gadu mija kļūst par vienīgo brīdi 365 dienu laikā, kad notiek masveidīga vēlamo pārmaiņu grafika plānošana.
Mainoties gadskaitļiem, liekas, ka kaut kas jāmaina arī pašam, taču lieki piebilst, ka lielā spiediena dēļ (neizdošanās gadījumā nākamais mēģinājums būs iespējams tikai nākamajā gadu mijā!) nekas no plānotajām pārmaiņām tā arī neizdodas.
Iespējas mainīties taču ir katru dienu! Kāda veiksme var izrādīties cita neveiksme, taču situācija var būt pilnīgi pretēja. Iespēja kļūt par ieguvēju konkrētu pārmaiņu rezultātā ir dota ikvienam – tā tikai jāprot izmantot. Galu galā arī neveiksminieka statuss ir visai relatīvs jēdziens, kur neizdevušās pārmaiņas var kļūt par stimulu īstenot kādas citas, kas apjoma un nozīmes ziņā varētu pārspēt sākotnēji ieplānotās.
Te nu vienīgi atliek piebilst, ka pārmaiņu improvizācija lielā mērā atkarīga no paša cilvēka. Ikvienas pārmaiņas sniedz vai atņem iespēju mainīties kādam citam, tāpēc apgrūtināt sevi ar jēdzieniem “veiksmīgs”, “neveiksmīgs” nebūtu īsti pareizi.
Šā iemesla dēļ par vienīgajām iespējamajām pārmaiņām saistībā ar gadu miju man gribētos uzsvērt pārmaiņas attieksmē, jo, iespējams, tieši tas ļautu ievērot citu pozitīvās vai negatīvās pārmaiņas, nepalaižot izdevību šajā pārmaiņu virpulī mainīties arī pašam.
