Iedzeršanas un depresijas saikne sievietēm darbojas daudz spēcīgāk nekā vīriešiem, liecina ASV un Kanādas zinātnieku veiktais pētījums.
Iedzeršanas un depresijas saikne sievietēm darbojas daudz spēcīgāk nekā vīriešiem, liecina ASV un Kanādas zinātnieku veiktais pētījums.
Pētījumu veicis Kanādas Atkarību un garīgās veselības centrs sadarbībā ar Ziemeļdakotas Universitāti. Par alkohola lietošanu un depresijas vēsturi iztaujāti 6009 vīrieši un 8054 sievietes. Zinātnieki atklāja, ka sievietēm, kuras mēdz “plostot”, daudz biežāk ir nosliece uz depresiju nekā vīriešiem. Savukārt mērena alkohola lietošana nepalielina garīgo saslimšanu risku nevienam no dzimumiem, rakstīts darbā “Alkoholisms: Klīniskā un eksperimentālā izpēte”.
Pētījumā ņemti vērā dati par dzeršanu un garīgo veselību iepriekšējās nedēļas un pagājušā gada laikā. Respondentiem jautāts par dzeršanas biežumu, par to, cik daudz vienā reizē parasti tiek lietots alkohols, kāds ir maksimālais tā patēriņa daudzums un vai bijusi ilgstoša alkohola lietošana. Ņemts vērā arī tas, vai cilvēkiem bijušas hroniskas depresijas pazīmes un cik sen depresija izjusta.
Atšķirības starp vīriešiem un sievietēm pamanītas tikai hroniskas depresijas gadījumos. Zinātnieki uzskata, ka sievietes, kuras cieš no depresijas, dzer, redzot to kā vienīgo iespēju, lai atbrīvotos no problēmām.
“Shēma, kad sievietes pret depresiju cīnās ar dzeršanu un cita veida apreibināšanos, ir vairāk raksturīga nekā ieslīgšana depresijā hroniska alkoholisma dēļ,” uzskata Ziemeļdakotas Universitātes Medicīnas un veselības zinātņu fakultātes profesore Šarona Vilsneka. “Burvju loks, visticamāk, sākas ar dzeršanu kā reakciju uz depresiju.” Viņa spriež, ka sievietes alkoholu lieto cerībā vairs nejust nomāktību, taču tādējādi riskējot kļūt atkarīgas no alkohola.
Tomēr pētnieki norāda, ka nepieciešams ieguldīt vairāk darba, lai noskaidrotu, vai dzeršana ievada depresiju vai depresija ievada dzeršanu, bet varbūt saistība formulējama citādi.
Arī Garīgās veselības alianses pārstāvis Endijs Bells piekrīt, ka vēl aizvien nav skaidrs, kas ir pirmais – dzeršana vai depresija. “Mēs zinām, ka saistība ir liela, bet tā ir arī sarežģīta. Cilvēki ar garīgās veselības problēmām mēdz dzert un lietot narkotikas, tādēļ viņu ārstēšanā bieži nepieciešama kombinēta disciplīna,” uzskata labdarības iestāžu un veselības profesionāļu galvenās organizācijas pārstāvis.
Pētnieki norāda, ka mediķiem vajadzētu pievērst pastiprinātu uzmanību tam, ka sievietes garastāvokļa svārstības var mēģināt “ārstēt” ar alkoholu.
