Re, senāk ķekatās bija liels gods palikt nepazītam.
Re, senāk ķekatās bija liels gods palikt nepazītam. Šo tikumu no svinamām reizēm esam pārnesuši uz ikdienu. Daži piemēri.
Ņemtu es un huligānisku motīvu vadīts aizzāģētu miesta galveno svētku egli, lai tā ar blīkšķi krīt gar zemi… Kas notiktu? Cietums! Bet tagad iedomāsimies, ka šito joku izstrādājis nevis es, bet… Salatētis alkohola reibumā. Ha! Visi sacītu – nu cik asprātīgs joks! Salatētim varbūt ļautu samaksāt zaudējumus (ja šis pats gribētu) un – viss. Nē, neļautu! Neviens neticētu, ka šis vainīgs.
Tagad iedomāsimies, ka es, juridiski neizglītotais Krikums, esmu dzērumā vadījis auto… Sanesa mani. Un es uz līdzena ceļa nostūmu divus nezināmus lidojošos objektus, samīcot tos kotletēs. Kas notiktu? Starpplanētu konflikts, eksekūcija! Bet tagad iedomāsimies, ka manā vietā pie stūres dzērumā sēž juridiski izglītots nozieguma subjekts. Kas notiek tālāk? Viņš izkāpj, nopurina no sava nevainojamā kostīma likteņa simfonijas akordus kā nieka blusas, sēžas atpakaļ pie stūres un kosmiskā ātrumā traucas projām no notikuma vietas meklēt autoservisu, kur laboties. Tas jau nekas, ka aiz viņa palikusi zilu asiņu sliede, ka citplanētiešu dzīvības varēja glābt. Nu aiztur vēlāk juridiski izglītoto subjektu, nu un kas? Viņš saka – automašīna paņēmis un aizdzinis misters X. Lūdzu, meklējiet! Juridiski izglītotais būs tikai pateicīgs, ja X-su atradīs un sauks pie atbildības. Starpplanētu konflikts iestrēgst kā nesagremots gaļas kumoss kaklā. A juridiski izglītotais kungs jau saremontējis savu auto, atkal sēž pie stūres, traucas kosmiskā ātrumā pretī jauniem neatpazītajiem lidojošajiem objektiem.
Ziniet, man arī vienu reizi dzīvē ir izdevies palikt neatpazītam. Pārskatīšanās dēļ dzērumā iegāju nevis savā, bet kaimiņa, labākā drauga Toļika dzīvoklī. Iegūlos pie viņa laulenes kā pie savējās, neko ļaunu nedomādams. Varat iedomāties, kā es jutos, kad no rīta atvēru acis? Ak, es dubultnodevējs, ak… Patiesībā nebija jau nemaz slikti. Toļika sieva saldi dusēja uz mana pleca, neko nenojauzdama, jo laikam nebija rīta gaismā vēl vērusies manā vaigā. Nolēmu, ka nevērsies arī! Pakampu drēbes un metos ar skubu prom. Es jau neteikšu, ka Toļika jaunākais dēls ir izspļauts Krikums. Jā, ir tomēr izdevīgi palikt neatpazītam. Sekas ir acīm redzamas, bet nav sāpīgas.
Antons Krikums
