Ar jauku pasākumu Apē beidzas Dāvja Ozoliņa gads. Apes bibliotēkā skatāmi bērnu zīmējumi, kas tapuši konkursa “Izlasi un uzzīmē! Dāvim Ozoliņam – 150” gaitā.
Ar jauku pasākumu Apē beidzas Dāvja Ozoliņa gads. Apes bibliotēkā skatāmi bērnu zīmējumi, kas tapuši konkursa “Izlasi un uzzīmē! Dāvim Ozoliņam – 150” gaitā.
“Šādi konkursi mums jau kļuvuši par jauku tradīciju, un atsaucība ir liela,” saka Apes bibliotēkas lasītavas darbiniece Silvija Andersone. “2004.gada rudenī pēc Linarda Laicena mazmeitas Annas Laicenas ierosmes bērni ilustrēja viņa dzejoli “Rūķītis”. Toreiz saņēmām 96 zīmējumus. Nākamajā gadā skolēni rakstīja Linardam Laicenam vēstules.”
“Radās iecere piedāvāt ilustrēšanai četrus fragmentus no D.Ozoliņa mūsu pusē savāktajiem folkloras materiāliem: tautasdziesmām, teikām.”
Arī šīgada konkurss notika sadarbībā ar D.Ozoliņa Apes vidusskolas vizuālās mākslas skolotāju Guntu Liepiņu. Viņa rosināja zīmēt pamatskolas vecuma skolēnus, kā arī piedalījās iesniegto zīmējumu izvērtēšanā. Tika saņemti simts zīmējumi. Dažādās tehnikās izpildītie vizuālie darbiņi piesaista skatienu ar krāsainību, atraktivitāti, humora izjūtu. Bārenīte, raganiņas, velni, kaķi… Savdabīgus risinājumus bērni piedāvāja arī šai tautasdziesmai: Openieši stipri vīri, piecatā odu kāva, I to pašu nenokautu, ja nelūgtu jaunroziešus, Ja nelūgtu jaunroziešus, lai tie nāk palīgā.
Izstrādājot darbiņus konkursam, bērniem nācās vairāk iedziļināties mūsu novada kultūrā un vēsturē. Kas tad īsti bija tie jaunrozieši? Vai igauņi un tādēļ ar Igaunijas karogu zīmējami? Izrādās, senāk bijis Jaunrozes pagasts, bet Apes pilsēta savu vārdu ieguva tikai 1928.gadā. Bet igauņi savā pusē šo nosaukumu saglabājuši. Skolēni uzzināja arī, ka turīgākie “bormanieši” ir trapenieši no Bormaņmuižas. “Ar ļoti jauku darbiņu konkursā piedalījās un pati pirmā konkursam savu zīmējumu iesniedza Kristīne Timofejeva, vienīgā no vidusskolas vecuma dalībniecēm,” priecājas S.Andersone.
Notika arī svinīgs konkursa noslēgums skolēniem Apes tautas namā. Jauku veltījumu pasākuma dalībniekiem bija sagādājis skolas muzeja pulciņš, kas vienu D.Ozoliņa pierakstīto teiku par vilkaci bija iestudējis kā teātra izrādi, turklāt senlaicīgajā šīspuses izloksnē. Bet Krista pastāstīja Jaunlaicenes pusē pierakstītu pasaku. Šo uzstāšanos bērniem sagatavot palīdzēja skolotājas Irēna Meistere un Diāna Liepiņa. Sanākušos uzrunāja novadpētniece, grāmatas par D.Ozoliņu autore Rasma Harju. Pateicoties konkursa rīkotājiem, viņa atgādināja: “Lai piemiņu glabātu, pie tā ir jāstrādā.”
Izstādē bija redzami labākie darbi, un to autori saņēma konkursa rīkotāju Pateicības rakstus, bet visveiksmīgākie – diplomus. Sevišķi priecīgi bija diplomu saņēmēji, jo viņiem tika īpaša balva: bibliotēkas darbinieku dāvāta iespēja divas stundas par brīvu izmantot internetu.
Savukārt pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte” bērni, kuri, pateicoties viņu audzinātājām, bija iesnieguši 19 zīmējumus, tika mīļi sagaidīti lasītavas telpās. Tur S.Andersone pastāstīja par D.Ozoliņu un viņa vākumu. Viņa rosināja sekot skolotāja paraugam – iestādīt ozolzīli un gaidīt to izaugam…
Mapē apskatāmi arī pārējie iesniegtie konkursa darbiņi. Tie visi tiks saglabāti D.Ozoliņa Apes vidusskolas novadpētniecības telpā, kur ekspozīcija veltīta izglītības vēsturei. 12.janvārī paredzēta arī konkursa darbu izstāde un pasākums D.Ozoliņa Apes vidusskolā.
