Lai pārrunātu 2006.gadā paveikto, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks gada nogalē organizēja tikšanos ar žurnālistiem un pašvaldības darbiniekiem.
Lai pārrunātu 2006.gadā paveikto, Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks gada nogalē organizēja tikšanos ar žurnālistiem un pašvaldības darbiniekiem.
V.Litaunieks atzīst, ka gandrīz visi solītie darbi paveikti – vien tūrisma informācijas centru nav izdevies pārcelt uz Jaunās pils telpām.
“Mans darba stils pašvaldības vadīšanā ir neierasts, nav komandējošs un strikts, bet katram ļauju strādāt un just, ka viņa darbs ir vajadzīgs. Esmu pateicīgs uzņēmējiem, kuri par spīti politiskajām peripetijām strādā, sakārto vidi un dod cilvēkiem darbavietas. Tiem, kuri nebaidās ņemt kredītus un atjaunot ēkas. Tiem, kuri ar savu darbu, ne naudu, ir sakārtojuši savus dārzus, ceļmalas. Pateicos arī pašvaldības darbiniekiem par darbu naktīs un brīvdienās, ko iedzīvotāji neredz, tādēļ nevar novērtēt. Pateicos deputātiem gan par “elpu man pakausī”, gan par atbalstu. Pateicos pilsētas “nemiera gariem”, kuri ar savu kritiku ļauj man saskatīt lietas būtību. Pateicos arī presei par objektīvo sadarbību,” saka V.Litaunieks.
Kāda bijusi pilsētas pašvaldības budžeta izpilde?
Valda Silicka: – Ar katru gadu pašvaldības budžets palielinās, nu tas ir vairāk nekā 3,5 miljoni latu. Šogad pašvaldības budžetā ir vairāk līdzekļu, ko sniedz iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Šo naudu iestrādāsim 2007.gada budžetā – varbūt par to varēsim ko nozīmīgāku izdarīt. Šoruden saņēmām valsts investīcijas – gan tautas namam, apkurei, gan citiem mērķiem. Šogad dome ir uzņēmusies vairākas kredītsaistības, piemēram, Pilssalas tilta un tautas nama remontam.
Kas pašvaldības budžetā būs prioritāte 2007.gadā?
V.Silicka: – Ir atbalstīti četri pašvaldības projekti INTERREG programmā, kur nepieciešams domes līdzfinansējums – arī tā būs prioritāte. Tas ļaus remontēt Pilssalas tiltu un pabeigt apkures katla uzstādīšanu. Valstī prioritāte ir darba samaksas paaugstināšana, tāpēc arī Alūksnes pašvaldības iestādēs strādājošajiem nākamgad tiks paaugstinātas algas vismaz par 20 procentiem, tostarp saimnieciskajiem darbiniekiem, bērnudārzu auklītēm un citiem.
Kā veicies izglītības, kultūras, sporta un tūrisma nozarē?
Iveta Kovtuņenko: – Nākamajam gadam tiek plānoti tādi pasākumi, kas interesanti dažādām vecuma grupām un kas popularizē Alūksnes vārdu. Tiks noslēgts nodomu protokols ar Dailes teātri, kas paredzēs vairākas teātra viesizrādes Alūksnē rudenī un ziemā. Šis Alūksnei būs jauns sadarbības veids. Vasarā maksimāli izmantosim Pilssalu, organizējot pasākumus, kas pēc iespējas vairāk atslogotu pašvaldības budžetu – pašvaldība, piemēram, lielajām mūzikas kompānijām nemaksātu naudu, bet ieguldītu maksimāli daudz darba, piesaistot pasākumam apmeklētājus.
Izglītībā varam lepoties ar aktīvu dalību organizācijā “Junior Achievement”, apvienojot ekonomikas zināšanas ar praktiskiem darbiem skolēnu mācību firmās, sadarbībā ar uzņēmējiem un bankām. Esam pateicīgi SIA “Latvijas energoceltnieks” un novadniekam Jānim Kolam, kas atbalsta Alūksnes skolēnu dalību šajā organizācijā un darīs to arī turpmāk. Lepojamies, ka mūsu skolotāja Inguna Vilemsone šogad atzīta par vienu no labākajām ekonomikas skolotājām Latvijā. Šajā organizācijā aktīvi iesaistīsimies arī nākamgad.
Esmu gandarīta, ka pašvaldība ir nolēmusi vairāk finansiāli atbalstīt sporta klubu organizētos pasākumus, kā prioritāti izvirzot bērnu un jauniešu iesaistīšanu tajos. Pilsētā tiek dibināti jauni sporta klubi. Tūrisma nozarē nākamgad paredzēta lielāka sadarbība ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, lai popularizētu Alūksni ārvalstīs.
Tautas namā šogad ir sākusies aktīva un mākslinieciski kvalitatīva darbošanās, par ko pateicos šīs iestādes darbiniecēm. Beidzot tautas namam ir atrasta arī pasākumu organizatore, kurai netrūkst radošu ideju. Ce rams, ka līdz ar plānotajiem remontiem izdosies labiekārtot tautas nama ēku un parūpēties par pārējo.
Savulaik tika izteikta iecere par brīvpusdienām pilsētas skolās?
I.Kovtuņenko: – Šo jautājumu vispirms ir jāizlemj valstiski. Plānots, ka nākamgad 1.līdz 4.klases bērniem visā Latvijā būs brīvpusdienas.
Kā ir risinājies jautājums par vietām Alūksnes bērnudārzos?
I.Kovtuņenko: – Alūksnē tas vēl joprojām ir aktuāli, jo rindā uz bērnudārzu gaida aptuveni 120 bērni, kas ir vairāk, nekā pērn. Uzskatu, ka situācijas normalizēšanai visā Latvijā valstij būtu jāpalīdz pašvaldībām, ņemot kredītu bērnudārzu celtniecībai. Šogad Alūksnē no bērnudārza uz skolu aizgāja mācīties tikai viena grupa bērnu, pērn tās bija divas, tādēļ arī rinda ir palielinājusies.
Kā rit Laurencenes ielas labiekārtošanas darbi?
Iveta Zaķe: – Tur gājēju ietvju un ielas asfaltēšanas darbi ir jau uzsākti un tiks turpināti, pabeigti, kad būs atbilstoši laika apstākļi.
Ko šogad paveikusi pilsētas Attīstības nodaļa?
Jānis Cīmiņš: – Nodaļa šogad strādāja pēdējo gadu, jo gaidāma reorganizācija. Manuprāt, tas ir politisks lēmums, jo tas nenotiek tādēļ, ka nodaļa būtu neapmierinoši strādājusi. Šogad projektu vadītājas sagatavojušas un iesniegušas 12 projektus, 4 ir atbalstīti un pamazām tiek īstenoti. Sagatavojot projektu pieteikumus saskaramies ar to, ka paredzētos līdzekļus projekta virzības gaitā “noēd” inflācija, tādējādi izmaksas diemžēl sadārdzinās. Darbā ar projektiem nereti traucē vietējā politika, kad politiķi maina lēmumus, kurus projektus kā un kur iesniegt. Politiķiem vajadzētu uzticēties nodaļas speciālistiem, kas vispusīgi tos izstrādājuši un izpētījuši situāciju, kad labāk projektus iesniegt.
Gandarījumu sniedz tas, ka Alūksnē tomēr nebūvēs attīrīšanas iekārtas 11 000 iedzīvotāju, kā sākotnēji bija paredzēts projektā “800+”, jo tās būtu ar dārgām attīrīšanas tehnoloģijām. Strādājām, lai pierādītu Vides ministrijai, ka mums nepieciešamas mazai pilsētai atbilstošas un funkcionējošas attīrīšanas iekārtas, kas arī izdevās.
Alūksnes pašvaldība piedalās Malienas reģionālā poligona atkritumu būvēšanā Litenē, kur arī šogad radās problēmas ar paredzēto finansējumu. Sākotnēji Vides ministrija uzstāja, ka ar paredzēto naudu nepietiks, tādēļ pašvaldībām jāuzņemas papildus finanšu saistības. Tomēr asās diskusijās mums izdevās aizstāvēt savu viedokli, ka jau ar paredzēto finansējumu var izveidot Eiropas prasībām atbilstošu poligonu. Tādējādi pilsētas budžetam esam ietaupījuši līdzekļus.
Šogad nodaļā pieņemta darbā jauna pilsētas arhitekte un ir sākts darbs pilsētas sakārtošanā, risinot problemātiskās situācijas. Centīsimies sekot likumu ievērošanai Alūksnē, bet nekavējot biznesa attīstību nenozīmīgu sīkumu dēļ.
Alūksnes parkā šogad ir uzlikts jauns jumts Aleksandra paviljonam, nākamgad tā sakārtošanas darbus turpināsim, piesaistot papildu finansējumu. Strādāsim pie parka rekonstrukcijas projekta pārveidošanas, jo pašlaik parks vietām ir pārāk skrajš, tajā ir izveidotas pārāk lielas lauces, kas veicina vējgāzes. Ejot pa parku, daudzviet nav jūtama koku šalkoņa – ir izjūtas, ka ej pa pļavu. Tādēļ rūpīgi plānojam, ko tuvākajā laikā parkā stādīt, ir iecere par parka celiņu atjaunošanu. Kad aizsals Gulbju dīķis Jaunās pils parkā, turpināsim tā tīrīšanu.
Ko Attīstības nodaļa darījusi Alūksnes novada izveidē?
J.Cīmiņš: – Manuprāt, novadu veidošana ir politisks lēmums valsts līmenī. Katram pagastam ir savas intereses, tādēļ novadi jāveido, izanalizējot reālo situāciju. Ir bijušas pārrunas par novada veidošanu ar Ziemeru pašvaldību. Lai Attīstības nodaļa sāktu strādāt pie novada izveides, vispirms ir jābūt politiskam lēmumam, ar ko Alūksne apvienosies.
Ainars Melders: – Kāpēc novadu veidošanā visi skatās uz pilsētu? Manuprāt, iniciatīva būtu jāuzņemas rajona padomei, jo tā sastāv no pašvaldībām. Vai pagastiem ir nepieciešama apvienošanās ar Alūksni – tas ir atklāts jautājums, bet pilsētai šāda apvienošanās nav vajadzīga. Protams, pie tā strādāsim un tas notiks, bet, manuprāt, pagasti pašlaik neiedziļinās novadu veidošanas galvassāpēs. Daudzi pagasti veģetē uz pilsētas rēķina. Pašlaik Alūksnes pašvaldība ar savu līdzfinansējumu iesaistās jau minētā atkritumu poligona būvniecībā, taču vēlāk to izmantos arī pagasti. Projekts paredz atkritumu izgāztuvju rekultivāciju visā rajonā, kas tiks veikta par Alūksnes līdzekļiem. Tajā pašā laikā neviens ne no rajona padomes, ne no pagastiem nav interesējies, kā šie darbi sokas, vai arī kādā pagastā nevar izveidot atkritumu šķirošanas vietu.
Iedzīvotāji interesējas, vai domes priekšsēdētāja vietnieks ir nomaksājis parādu domei, kā solīja jau pirms gada?
A.Melders: – Vēl nē, jo pēdējais parāda maksājums būs janvārī. Es varu iedomāties, kuru tas interesē – bet lai viņi labāk paskatās uz sevi un to, ko paši ir devuši pilsētas attīstībai. Vai svarīgākais ir mana parāda nomaksa domei? Azartspēļu uzņēmums, kura īpašnieks es esmu, maksā gadā valstij apmēram 100 000 latu nodokļos, daļa no tā tiek arī Alūksnes pašvaldības budžetā. Man nav jākautrējas, ka maksāju nodokļus un oficiālas algas darbiniekiem.
Es nebaidos pateikt, ka kopš laika, kad beidzu strādāt domē, un tagad, kad atgriezos, situācija pašvaldības iestādēs nav uzlabojusies. Tikai tagad nosakām stratēģijas, izstrādājam projektus. Pirms vēlēšanām solījām, ka samazināsim komunālo maksājumu tarifus, bet toreiz jau nezinājām, ka tarifs neatbilst patiesajam, ka “Simone” ir nolaista līdz maksātnespējai – visi klusēja. Tagad “Simone” vismaz pati maksā savus parādus. Ir sākta “Rūpes” reorganizācija, jo līdz šim tā nav apsaimniekojusi pilsētas ūdensvadu tā, lai tas eksistētu.
Kāds labums no “Rūpes”, no Attīstības nodaļas reorganizācijas būs Alūksnes iedzīvotājiem? Piemēram, ir nolemts, ka ar 1.janvāri iedzīvotājiem palielināsies maksa par ūdeni.
A.Melders: – “Rūpes” vadība uzstāja, ka vajag palielināt tarifu. Uzskatu, ka arī šobrīd ūdens tarifs ir zems, jo nesedz izdevumus, kas nepieciešami ūdens cauruļu nomaiņai. Ir viennozīmīgi, ka pēc pusgada tarifs atkal mainīsies. Iedzīvotāji pēc “Rūpes” reorganizācijas redzēs, par kādas kvalitātes ūdeni viņi maksā – šobrīd viņi to neredz. Turklāt “Rūpes” vadība pašlaik nespēj plānot nākotnes darbus.
Attīstības nodaļu reorganizēsim tā, kāda tā būs nepieciešama, veidojot novadus. Pašlaik nodaļa nenodrošina visas darbības, kas nepieciešamas pilsētai, piemēram, nekustamo īpašumu apsaimniekošanā.
