Kā lai zin’, vai aiz durvīm kas ir, Vai miers tas vai tukšums, Vai laime vai klusums… Ir izvēle liela, bet durvis – tik vienas!
Kā lai zin”, vai aiz durvīm kas ir,
Vai miers tas vai tukšums,
Vai laime vai klusums…
Ir izvēle liela, bet durvis – tik vienas!
Pirmās durvis ir mūsu nākotne – tie ir mūsu bērni. Bieži no bērnības atmiņā uzplaiksnī tieši tie mirkļi, kurus esam pavadījuši kopā ar vecākiem ne tikai priekos, bet arī neierastībās un mirkļos, kas varēja izpalikt. Īss ir brīdis, kad bērni ir kopā ar mums, tādēļ jaunajā gadā centīsimies pēc iespējas vairāk laika pavadīt ar savu ģimeni un saviem bērniem.
Otrās durvis ir mūsu dzimtene, mūsu mājas un zeme. Un tikai tad, kad mums vairs nav ne zemes, ne māju, mēs saprotam, cik tās ir bijušas nozīmīgas. Tādēļ jaunajā gadā darīsim visu, lai mums piederētu gan sava zeme, gan mājas. Panāksim, lai mūsu bērni, kuri varbūt šobrīd dzīvo un strādā tālu prom no Alūksnes, būvētu šeit savas mājas un atgrieztos te kā svētkos, tā ikdienā, lai Alūksne mums visiem kļūtu par ļoti jauku dzīves telpu.
Trešās ir mūsu uzņēmības durvis. Ir viegli palaisties slinkumā, neko nedarīt, vainot un kritizēt visu un visus sev apkārt, bet daudz grūtāk ir saņemties, izdomāt un riskēt. Ja dažreiz šķiet, ka Alūksnē nav darba, tad mēģināsim to izdomāt un radīt sev paši, un redzēsiet, cik lielu gandarījumu tas sniegs jums un nemanot dos ieguldījumu arī Latvijas izaugsmē! Mīļie alūksnieši, lai jaunais gads jums dāvā ģimenes siltumu un kolēģu prieku, lai tas jums atnes veselību, veiksmi un mīlestību!
