Šogad pirms Ziemassvētkiem mēs visi tomēr piedzīvojām balto, viegli pūkaino un zemi pārklājošo brīnumu, kas mums palīdz Ziemassvētku gaišumu un mīļumu raisīt arī sevī.
Šogad pirms Ziemassvētkiem mēs visi tomēr piedzīvojām balto, viegli pūkaino un zemi pārklājošo brīnumu, kas mums palīdz Ziemassvētku gaišumu un mīļumu raisīt arī sevī. Jo – īstie Ziemassvētki ir tur, kur esam mēs paši, un tie ir tādi, kādus mēs paši – mierīgi vai nervozi, līksmi vai noguruši, sirsnīgi vai saīguši – tos radām.
Kāds paziņa, kuram optimisma nekad nav trūcis, man teica, ka neesot sliktu laika apstākļu, tikai cilvēks esot tiem nepiemēroti apģērbies. Līdzīgi man gribas teikt par decembi, ko daudzi uzskata par vienu traku mēnesi, jo jāsapērk tik daudz dāvanu, jāsarūpē svētku cienasts, jāpaspēj uz visiem pasākumiem – bērniem, pašiem. Bet man gribētos teikt, ka – mēnesim nav ne vainas, traks ir pūļa instinkts un savu reizi arī reklāmas, kas aicina: “Neesi paguvis iegādāties vēl Ziemassvētku dāvanas? Nāc uz…” Šis sauklis kā tāda nospiesta signāla poga iedarbojas uz cilvēku, kas apjauš, ka tiešām nav vēl kaut ko paguvis, un uztraucas vēl vairāk. Bet – neradīsim paši sevī lieku satraukumu, jo pietiek jau ar to, ko rada citi cilvēki, apstākļi mums apkārt. To ir viegli pateikt, bet mēs taču to spējam!
Plašsaziņas līdzekļos nesen ziņoja, ka šogad Latvijas iedzīvotāji svētku dāvanu iegādei tērēs no desmit līdz simts latiem, tā liecinot aptaujas. Tomēr – kas gan to var izskaitīt un paredzēt, jo Ziemassvētkos nav svarīga dāvanas cena, bet gan prasme to sarūpēt – nelielu, bet ļoti mīļu, kas saņēmēja acīs radīs neviltotu prieku. To izdarīt nav viegli, jo tas prasa rūpīgu darbu – pat visu gadu, vērojot, runājot un iegaumējot vajadzīgās lietas, tomēr – ir vērts censties, lai Ziemassvētku vakarā piedzīvotu šos patīkamos pārsteiguma mirkļus. Ja tam klāt vēl ir ar roku rakstīta kartīte ar mīļiem vārdiem, kas izlasīti eglītes svecīšu gaismā, tad jau daļa Ziemassvētku brīnuma ir piedzīvota…
Diemžēl ir lietas, ko mēs cits citam nevaram uzdāvināt, bet varam no sirds vēlēt, lai tas ir otram cilvēkam. Ja es būtu Ziemassvētku vecītis, es gribētu cilvēkiem dāvināt stipru veselību, jo tā ir kā atslēga uz daudzu mūsu vajadzību un vēlmju piepildījumu. Es gribētu dāvināt svētību mājās un saticību ģimenē, lai vienmēr valdītu miers, draudzība un labestība. Es gribētu cilvēkiem dāvināt spēju priecāties par otra cilvēka sasniegto un padarīto, jo pārāk bieži mēs esam skaudīgi, nenovīdīgi un noniecinām otra cilvēka padarīto, lai gan būtu pelnīta vislielākā atzinība. Es gribētu dāvināt arī sapņus, pēc kā tiekties, lai pašapmierinātība negūtu virsroku un nešķistu, ka viss jau ir. Un baltu, gurkstošu sniegu zem kājām, kurā iemīt visas nedienas. Priecīgus svētkus!
