Parasti katram mamma ir mīļākais un dārgākais cilvēks pasaulē. Mātes mīlestība un rūpes nekad nav izmērojamas, un galvenais, ka mammām bērni vienmēr ir un paliks bērni, lai arī jau kļuvuši pieauguši un aizgājuši savās dzīves gaitās.
Parasti katram mamma ir mīļākais un dārgākais cilvēks pasaulē. Mātes mīlestība un rūpes nekad nav izmērojamas, un galvenais, ka mammām bērni vienmēr ir un paliks bērni, lai arī jau kļuvuši pieauguši un aizgājuši savās dzīves gaitās.
Vai bērni vienmēr ikdienā spēj novērtēt mammas nesavtīgo mīlestību un rūpes, prot viņai pateikt paldies vai lūgt piedošanu, ja sāpinājuši? Rītdien svinam Mātes dienu, tāpēc laikrakstā ir vairākas sarunas ar dēliem un viņu mammām, kā dzīves gaitā veidojušās viņu attiecības, un ko viņi viens par otru saka.
Annenietis Māris Skunstiņš uzskata, ka mamma viņu un četrus gadus vecāko brāli Daini ir stingri audzinājusi. “Mamma mācīja darba tikumu, vienmēr būt godīgam, būt labestīgam pret apkārtējiem. Bērnībā bija daudz jāstrādā, jārūpējas par saimniecību un kārtību mājās,” saka vīrietis. Viņa mamma Dagmāra Skunstiņa uzskata, ka tolaik neesot bijis daudz vaļas bērnus audzināt. “Bija jāstrādā pastā un savā saimniecībā. Nezinu, kādi dēli ir izauguši, laikam labi. Māris vienmēr ir iejūtīgs,” vērtē D.Skunstiņa.
Precoties dēls zūd
Sievietei šķiet, ka agrāk cilvēkiem vienam pret otru, arī starp bērniem un vecākiem, bija daudz sirsnīgākas attiecības un vairāk laika. “Māris ir mans dēls, Dainis – vīra. Kad viņš precējās, es ļoti raudāju. Ne jau tāpēc, ka viņš precas, bet tāpēc, ka dēls zūd,” atceras Dagmāra. Vai Māris mammai kādreiz darījis pāri? “Var jau būt, ka kādreiz mammai ir pāri nodarīts. Mammas vienmēr vēlas, lai bērni viņām velta vairāk laika un biežāk aprunājas. Tagad, kad katram ir sava dzīve un steiga, iznāk mazāk laika veltīt mammai, tāpēc arī reizēm viņa to pārmet,” atklāj viņš.
Māris un viņa mamma Dagmāra dzīvo netālu, tāpēc viņi satiekas katru dienu un visbiežāk pie Māra. “Mamma vēlas izkustēties, tāpēc nāk ciemos biežāk pie mums nekā mēs pie viņas, atnes jaunākos preses izdevumus, nāk palīdzēt dārza darbos,” bilst M.Skunstiņš.
Māris nenoliedz, ka mammai vienmēr gribas pamācīt un sniegt padomu. “Pirmajā brīdī varbūt šķiet, ka vajag darīt, kā pašam šķiet, bet pēc tam saproti, kā ir labāk. Visādi gadās. Paaudžu uzskati arī atšķiras,” secina M.Skunstiņš.
Dēls izraisa šoku
Lielāko pārsteigumu Māris mammai sagādājis, kad atbraucis atvaļinājumā no armijas astoņdesmito gadu sākumā. “Māte to nezināja, tas bija pirms 8.marta. Ar mammu nejauši satikāmies pilsētā. Viņa pat iekliedzās, mani ieraugot. Viņai bija šoks un liels pārsteigums,” bilst Māris. Par mammas labākajām rakstura īpašībām viņš nosauc mīlestību un labestību.
Māris stāsta, ka Mātes diena ģimenē nav tik populāra kā 8.marts. “Esam pieraduši svinēt Sieviešu dienu. Mammai tad ir vārdadiena, arī tēvam nākamajā dienā, tāpēc šādu tradīciju gadu no gada turpinām. Mātes dienu droši vien mūsu bērni vairāk atzīmēs, mēs esam pieraduši pie vecās kārtības,” saka M.Skunstiņš. Māris un viņa brālis Dainis ar ģimenēm novēl mammai stipru veselību un ilgus mūža gadus!
Mācīja cienīt maizi
Alūksniete Valija Jēkabsone kopš 1980.gada dzīvo dēla Jāņa ģimenē. 1.februārī viņa svinēja 95.dzimšanas dienu, ir dzīvespriecīga un aktīvi seko līdzi dzīves norisēm, neņemot vērā veselības problēmas. Slimības laikā saviem mīļajiem noadījusi sešus zeķu pārus. “Bērnu dzīvē nemaisos, esmu viņiem pateicīga par savām vecumdienām,” saka V.Jēkabsone. Valija stāsta, ka vidējais dēls Jānis bērnībā bijis kluss un mierīgs zēns. Visi dēli labi mācījušies. Ar aizkustinājumu viņa stāsta, ka dzimšanas dienas rītā Jānis uz slimnīcu atbraucis ar skaistu rozi. “Kas to lai zina, vai manī ir kaut kas no mammas? Droši vien ir. Viņa savulaik korī dziedāja, teātri spēlēja. Tas pārgājis arī uz mani,” atzīst J.Jēkabsons.
Konfliktus nogludināja
Viņš salīdzina, vai savus bērnus audzinājis līdzīgi kā viņu – mamma. “Mani tagad respektē, kā mēs savulaik vecākus,” lepojas Jānis. Mammā visaugstāk vērtē viņas morāles principus. Mammai galvenais bijis dēliem iemācīt cienīt maizi. Jānis Jēkabsons saka, ka ģimenē “galva” bija tēvs, stingrs, bet mamma vēlējusies visus konfliktus nogludināt.
“Bērnībā, ja kaut ko vajadzēja, tad vispirms vērsāmies pie mammas. Mēs augām pēckara gados, nebija viegli,” atzīst J.Jēkabsons. Mamma Valija uzskata, ka dēlu audzināšanā problēmu nav bijis. Gribējies, lai dēli izaug par taisnīgiem un darbīgiem cilvēkiem. “No darba neviens nav baidījies,” saka V.Jēkabsone.
Jānis atceras, ka mamma radiem lepojusies ar Jāņa liecībām. Vīrietis spriež, ka par maz laika varot atvēlēt sarunām ar māti. “Ar mammu diskutējam par politiku, lai gan mums viedokļi atšķiras. Var apbrīnot, kā viņa to savos gados spēj un neiegrimst domās par pagātni,” atklāj J.Jēkabsons. Viņš ir pārliecināts, ka svešam cilvēkam ir vieglāk atvainoties nekā tuvam. “Ir bijis tā, ka esmu mammu aizvainojis arī tagad. Mūsu ģimenē laikam tāda ārēja tuvības izrādīšana nav raksturīga,” atklāj J.Jēkabsons.
Mammai ir priekšnieks
Jaunanniete Valentīna Gusta un viņas vecākais dēls Ritvars ir arī biznesa partneri. Strādā vienā ģimenes uzņēmumā SIA “Valrito”. Patiesībā Ritvars mammai ir priekšnieks. “Esmu vienmēr bijusi prasīga mamma. Man vienmēr bija jāzina, kur bērni ir, bez manas ziņas nedrīkstēja nekur iet. Vai tas bija labi?” jautā Valentīna. Ritvars piekrīt, ka mamma visu laiku tiek respektēta un joprojām ir stingra.
Kā jau vecākais bērns ģimenē, Ritvars vairāk ticis radināts pie darba un būt godīgam. “Mamma daudz ko iemācījusi, nebaidīties arī no darba, ” apstiprina viņš. V.Gusta novērtē, ka dēls šobrīd ir liels balsts un mammu saudzē. “Esam ieguvēji, ka strādājam vienā uzņēmumā. Tikai biznesā ir tādi smagi brīži, kad savu bērnu gribētos pasaudzēt un šķiet, kāpēc tas viņam ir vajadzīgs,” atklāj Valentīna.
Mammām dēli mīļāki
Šobrīd viņi dzīvo vienā ģimenē, taču Valentīna zina, ka tā ilgi nebūs. “Gadiem ejot, jūtu, ka mammām dēli ir tuvāki, bet tēviem – meitas,” apstiprina uzņēmēja. V.Gusta atklāj, ka dēla piedzimšana bijusi ilga un smaga, taču ļoti gaidīta.
“Ritvars prot pārsteigt. Atceras mūsu kāzu jubilejas. Kad vecākie bērni vēl nebija studenti, vienmēr viņi mūs pārsteidza ar koncertiem un saviem teātra iestudējumiem. Pirms pāris gadiem Mātes dienā viņi sarīkoja izbraucienu ar laivām,” saka Valentīna. Ritvars mammu mīl, viņa ir enerģiska, atsaucīga un bērnus prot turēt savā aizsegā.
