Malienas pagastā 85 gadus dzīvo Aina Kļaviņa. Skolas gadu draudzība viņas mūžu neredzamām saitēm saistījusi ar rakstnieku Aleksandru Pelēci.
Malienas pagastā 85 gadus dzīvo Aina Kļaviņa. Skolas gadu draudzība viņas mūžu neredzamām saitēm saistījusi ar rakstnieku Aleksandru Pelēci. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ir savdabīga personība latviešu literatūrā.
“Kopā mācījāmies pamatskolā un Alūksnes ģimnāzijā. Pēc tam Aleksandrs studēja universitātes Filoloģijas fakultātē, bet es devos uz Lauksaimniecības akadēmiju apgūt agronomes specialitāti. Izvēlējāmies katrs savu ceļu, bet viņš man rakstīja vēstules un sūtīja savas grāmatas ar veltījumu,” stāsta Aina Kļaviņa – Cekula.
Ainas tēvs bija Aleksandra mīļākais skolotājs. Par viņu rakstīts vairākos darbos, bet “Ērģeļu balāde” ir veltījums skolotājam, kas labi spēlēja ērģeles.
“Aleksandram nebija ne brāļu, ne māsu. Sajutu, ka viņš pret mani izturas kā pret māsu. Ja bija bēdas vai prieki, vienmēr tās dalīja ar mani,” atceras sirmgalve.
Ainai Kļaviņai – Cekulai veltīts dzejolis “Balta puķe”. Tas radies pēc klasesbiedru salidojuma 1979.gadā.
“Tajā dienā tu man atgādināji baltu puķi, tāpēc saņem šo dziesmu. Man tā visu dienu skanēja ausīs,” raksta A.Pelēcis vēstulē, kurā nosūta dzejoli. A.Kļaviņa – Cekula to zina no galvas.
Viņa kopā ar draudzeni Līksmu Ķirpi bija pirmās Aleksandra grāmatu vērtētājas. Ainai ir visi Aleksandra Pelēča darbi, arī publikācijas. Pirmā grāmata “Dzejoļi un balādes” izdota 1943.gadā, bet padomju varas gados to glabāt bija bīstami. Dzejoļos stāstīts par izsūtīšanu 1941.gadā. A.Kļaviņa – Cekula secina, ka dzejolī “Par trimdinieka ilgām” Aleksandrs raksta tā, it kā paredzētu – viņam 23 gadi būs jāpavada Sibīrijā.
“Aleksandram tuvs bija Jānis Jaunsudrabiņš. Sibīrijā būdams, viņš ar to sarakstījās, saņēma J.Jaunsudrabiņa no Vācijas sūtītās gleznas,” atceras A.Kļaviņa – Cekula.
J.Jaunsudrabiņam Malienas rakstnieka dzīvē bijusi īpaša nozīme, sākot ar leģendāro tikšanos bērnībā Alūksnē, Tempļa kalnā. Iespējams, tāpēc A.Pelēča bērnības atmiņu tēlojumu grāmatu “Puisiska dvēsele” var salīdzināt ar J.Jaunsudrabiņa “Balto grāmatu”. A.Pelēcis izcēlās ar vitālu Malienas valodu prozā, bet vairāk viņam ir dzejoļu. Viņa dzejā apdziedāta sapņu zeme Zilsilgunda – gaismas un brīvības valstība. Tas ir ceļš cauri dzeloņdrātīm uz iedomāto un neaizsniedzamo zemi.
