Akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!” ceļotāji balsoja par viesmīlīgāko muižu un labāko gidu.
Akcijā “Apceļosim Latvijas pilis!” ceļotāji balsoja par viesmīlīgāko muižu un labāko gidu. 38 labāko stāstnieku skaitā nosaukti arī Rita Jankovska un Arvīds Ostrovskis no Jaunlaicenes pagasta.
Arvīds jau gadu ir Jaunlaicenes tūrisma informācijas centra vadītājs un kā gids prot aizraut ekskursantus četru stundu ilgā ceļojumā pa pagasta teritoriju. Ziema viņam ir ideju tapšanas un papīru kārtošanas laiks, bet pavasarī sākas spraiga darba sezona. Viņš ir gandarīts, ka nesen izdevies īstenot jauku ieceri – izveidot Jaunlaicenes pagasta logo, par ko paldies saka Katrīnai Moorlatai.
A.Ostrovskis uzskata, ka Jaunlaicenes pagasts šajā gadā veiksmīgi integrējies Latvijas tūrisma apritē. “Atpakaļceļa nav. Pagasts ir mazs un atrodas tālu no Rīgas, tāpēc tūristus uz šejieni ir grūti atvilināt. Priecājos, ka šogad Jaunlaiceni ir apmeklējuši vairāk nekā 200 interesentu. Ir tādi, kas solās uz šejieni braukt vēlreiz,” laikrakstam stāsta A.Ostrovskis.
Ceļotājus mājās gaida fotogrāfijas
Viņš skaidro, ka pagasta vēsture ir bagāta un interesanta. “Jaunlaicene ir saistīta ar baronu Volfu dzimtu, šeit atrodas viņu kapliča, kas 1814.gadā celta gotikas stilā, un kapi. Tā ir galvenā tūristu apskates vieta, jo tādas nav nekur citviet Latvijā,” lepojas A.Ostrovskis. Volfu dzimtas pēcteči no Amerikas ir uzdāvinājuši Jaunlaicenei savas dzimtas ģerboņus. Volfu dzimtas vārds tūristiem neesot svešs, Latvijā tas ir plaši pazīstams, lai gan nereti to jauc ar baroniem Vulfiem, kuri saistīti ar Gaujienu.
“Pie muižas dzirnavām atrodas slīpais ceļš, kas ved kalnā, arī tāda nekur citur nav,” norāda A.Ostrovskis. Viņš ceļotājiem piedāvā arī šādu pakalpojumu – tos, kuriem ekskursijā nav līdzi digitālās fotokameras, aizbraucot mājās, sagaida pa epastu nosūtītas fotogrāfijas. Tūristiem īpaši patīk klausīties teikas un stāstus par traģisku mīlestību. Tūristu vidējais vecums ir 30 līdz 50 gadi, jaunāku ceļotāju ir maz. Reizēm ar ekskursantiem aizrunājoties par dažādām tēmām, arī par politiku.
Deputāti atbalsta tūrismu
Arvīds uzskata, ka Jaunlaicenē tūrisma attīstībai ir perspektīva, lai gan problēmas sagādā finanšu trūkums. Pagaidām nav, kur tūristus paēdināt, nav arī naktsmītņu, kur izmitināt lielu tūristu grupu. Taču ir skaista telšu vieta, ko savā privātīpašumā atļāvis ierīkot Vilhelms Bērziņš.
“Diemžēl, neieguldot tūrismā līdzekļus, rezultāta nebūs. Nav jau tā, ka pagasta deputāti nevēlas atbalstīt tūrismu. Pagasta vadība un deputāti neiebilda iestāties Latvijas Piļu un muižu asociācijā, no tā esam tikai ieguvēji. Ceru, ka atbalstīs arī turpmāk,” secina tūrisma centra vadītājs.
Ekskursanti saka paldies
Viņš stāsta, ka nereti nākoties saskarties ar vietējo cilvēku neizpratni un skaudību, tādos brīžos nolaižas rokas.
“Strādājot tūrisma novirzienā, ir vajadzīga komanda. Tūrisma centra vadītājs viens pats nevar paveikt lielu darbu, tāpēc esmu pateicīgs tiem cilvēkiem, kuri ir palīdzējuši un bez kuriem nebūtu tā, kas jau ir izdarīts šajā jomā,” atklāj Arvīds. Viņš ar atzinību min gides Sandru un Ritu Jankovskas, kuras tūristiem veltījušas brīvdienas un svētku dienas.
“Rita ieguva 2.vietu, izvērtējot Latvijas gidu veikumu šajā sezonā. Par to esmu priecīgs. Zinu, ka arī nākamajā sezonā man būs, uz ko paļauties,” uzsver A.Ostrovskis. Viņš apgalvo, ka pašam patīk tas, ko dara. Ar prieku veic gida darbu, kad tas ir nepieciešams.
“Strādāju cilvēkiem. Esmu iemācījies ātri un pareizi novērtēt, kāds kurš cilvēks ir. Viņi ir tik dažādi! Man patīk, ka uz šejieni brauc labsirdīgi ekskursanti. Runājoties ar viņiem, rodas sajūta, ka esam sen pazīstami. Cilvēki, kas šeit viesojas, prot pateikt paldies gidam par ekskursiju,” atklāj A.Ostrovskis.
Mazbērni apkopo vēsturi
Uzsākot darbu tūrisma informācijas centrā, Arvīds izzinājis pagasta vēsturi, kurā vienmēr var atrast jaunas nianses. Ar interesi vāc senas fotogrāfijas par pagasta vēsturi.
“Interesi par senču dzimtas vēsturi arvien vairāk izrāda Volfu pēcteči, kas uz Jaunlaiceni brauc no Vācijas, Amerikas un citām valstīm. Volfu mazbērni devītajā paaudzē savākuši plašu informāciju par baronu dzīvi un muižu. Jaunlaicenes muzejs no viņiem saņēmis uzņēmumu sarakstu, kas pagastā darbojušies 20. gadsimta pirmajos gados,” atklāj A.Ostrovskis.
Tās bijušas muižas ūdensdzirnavas, papes fabrika, jumta dēlīšu ražotne. Sarakstā minētas arī pagasta skolas un skolotāji, kas tajās strādājuši. Īpaši interesants ir saraksts, kurā nosaukti kādreizējie pagasta zemnieki. Tajā daudzi jaunlaicenieši var atrast savu priekšteču vārdus.
Vajag nepārtrauktu attīstību
Arvīdu interesē viss, kas saistīts ar datoriem un to apkopi. Patīk mūzika, viņš dzīvo līdzi “Talantu fabrikas” norisei. Nepatīk, ja cilvēki netur doto vārdu. Arvīds ir Jaunlaicenes pagasta iekšējā datortīkla administrators un gatavo pagasta avīzi “Jaunlaicenes Vēstis”. Jaunlaicenē viņš dzīvo kopš 1988.gada. “Lepojos, ka dzīvoju šajā pagastā, lai gan esmu dzimis rīdzinieks. Man patīk šejienes cilvēki,” uzsver A.Ostrovskis.
Viņu uztrauc, ka, laukos dzīvojot, trūkst izaugsmes iespēju. “Tas ir vienīgais iemesls, kāpēc no šejienes kādreiz varētu aiziet projām. Baidos, ka varu līdz noteiktam līmenim attīstīties un pēc tam apstāšos,” spriež Arvīds.
Dzīve Arvīdu nav lutinājusi kopš bērnības, kad zaudējis mammu. Pirms trīspadsmit gadiem notika nelaime ar pašu, kas tagad ik dienu atgādina, ka cilvēkam svarīgākais ir laba veselība. A.Ostrovskis bilst, ka enerģijas viņam netrūkst un vēlētos sevi vēl vairāk nodarbināt. “Var paļauties uz likteni, tomēr pašam ir jāveido sava dzīve. Es ar to esmu apmierināts. Ir jāstrādā, tad viss ies uz priekšu,” ir pārliecināts A.Ostrovskis.
