Gaiss pieder visiem, tā daudzums ir bezgalīgs, tādēļ šķiet absurdi, ka jārīko tādas akcijas kā “Elpo tīru gaisu!”.
Gaiss pieder visiem, tā daudzums ir bezgalīgs, tādēļ šķiet absurdi, ka jārīko tādas akcijas kā “Elpo tīru gaisu!”. Tomēr tās ir vajadzīgas, lai mazinātu smēķētāju neierobežotās tiesības, kādas pašlaik viņi sev ir pasludinājuši.
Pazīstu daudzus cilvēkus, kuru kaitina smēķētāju pašpārliecinātā izturēšanās sabiedrībā. Arī man nepatīk, ja uz ielas man pa priekšu iet smēķētājs, bet es esmu spiesta būt pasīvās smēķētājas lomā. Vēl nepatīkamāk, kad mājās atver balkonu cerībā, ka telpās ieplūdīs svaigs gaiss, bet tā vietā varu saņemt vien smēķētāja, kas dzīvo stāvu zemāk, piepīpēto gaisu! Protams, viņam ir tiesības savā privātīpašumā darīt, ko sirds kāro, bet tādas tiesības taču ir arī man. Kur kompromiss? Es, atverot balkonu, nevienam ļaunumu nenodaru, bet viņš, pīpējot uz balkona, kaitē apkārtējiem.
Atbalstu Veselības ministrijas ieceri ieviest smēķēšanas aizliegumus sabiedriskās vietās. Vienīgi domāju, kas spēs to kontrolēt? Smēķētāji ir pieraduši, ka viņiem gandrīz visur atļauts smēķēt, tādēļ šo ieradumu būs grūti mainīt. Varbūt būtu vieglāk, ja sabiedrība būtu noraidošāka pret pīpmaņiem, nebaidītos katru reizi aizrādīt, ka viņiem nav jāelpo piepīpētais gaiss. Ja nebaidītos paši izkļūt no baltā zvirbuļa lomas un nostādītu tādā smēķētāju.
Latvijā palielinās smēķējošu meiteņu un jaunu sieviešu skaits, tāpēc Veselības veicināšanas centrs aicina sieviešu auditorijai domāto žurnālu izdevējus nepublicēt tabakas izstrādājumu reklāmas, bet tad tabakas ražotājiem būtu tiesības protestēt. Kamēr valstiskā līmenī nebūs reglamentējoša akta, kas to aizliegtu, izdevēji tam nepiekritīs un tam nebūs pamatojuma. Galu galā – izdevējiem reklāmas ir ienākuma avots. Jo lielāka reklāma, jo lielāki ienākumi. Turklāt dažas reklāmas ir tik prasmīgi izveidotas, ka cilvēks, kas nav saistīts ar reklāmas jomu, pat nepamana, ka tā ir tabakas reklāma. To viņš saprot tikai, ieraugot lapas apakšā uzrakstu par smēķēšanas kaitīgumu. Ja arī sieviešu žurnālos aizliegtu cigarešu reklāmu publicēšanu, tas nebūtu risinājums. Izvēle – smēķēt vai nesmēķēt, ir jāpieņem katrai pašai. Un ne jau žurnāli ir tie, kas ietekmē šo izvēli. Visbiežāk tas ir paziņu un draugu loks.
Piekrītu, ka ir jācīnās par to, lai cilvēkiem, īpaši maziem bērniem, nebūtu spiestā kārtā jāelpo piepīpēts gaiss. Kā? Neklusējot un nemitīgi aizrādot pīpmaņiem, ka citiem nav jābūt pasīvajiem smēķētājiem tikai tādēļ, ka viņam gribas pīpēt.
