Stārķi ir aizlidojuši, tāpēc var teikt, ka beidzies arī šā putna gads. Sikšņu pamatskolas skolotāja Ināra Krauze kopā ar audzēkņiem rezumē, ko novērojuši lielo putnu dzīvē no pavasara līdz rudenim, kad tie ar melnbaltajiem spārniem pamāja ardievas.
Stārķi ir aizlidojuši, tāpēc var teikt, ka beidzies arī šā putna gads. Sikšņu pamatskolas skolotāja Ināra Krauze kopā ar audzēkņiem rezumē, ko novērojuši lielo putnu dzīvē no pavasara līdz rudenim, kad tie ar melnbaltajiem spārniem pamāja ardievas.
Pēdējā desmitgadē baltais stārķis ir gandrīz neatņemama sastāvdaļa Latvijas lauku ainavā. Tomēr katru reizi, kad pļavā, tīrumā vai ligzdā izdodas ieraudzīt stārķi, neviļus tīksmināmies par svēteļa stāju. Tas cienīgi soļo aiz traktora, zirga vai cilvēka un veikli salasa visu sīko, kas nepaspēj paslēpties. Baltais stārķis ātri pierod pie cilvēka. Savukārt tie, kas dzīvo ligzdas tuvumā, ar laiku pierod pie putnu klātbūtnes. Ir zināms, ka cilvēki, kas katru dienu vēro dabu un putnus, kļūst laipnāki un atsaucīgāki. Skolotāja atzīst, ka četros gados, kopš viņa ar bērniem novēro stārķus, tas ir jūtams. Turklāt jauniešos ir atmodināta interese par putniem un dabā notiekošo.
Novērojumus sāk pirms sešiem gadiem
“Kad gandrīz pirms sešiem gadiem sāku audzināt 4.klasi, tajā bija ļoti jauki bērni – astoņi puikas un viena meitene. Tajā gadā vajadzēja sākt apgūt jaunu mācību priekšmetu – vides izglītību. Viens ieminējās, ka viņam pie mājas ir stārķa ligzda. Otrs piebilda, ka arī no viņa dzīvesvietas redzama ligzda. Tā radās ierosme pētīt, cik un kādas ligzdas ir skolas apkārtnē,” atceras I.Krauze. Pamazām izpēte paplašinājās Vidagas, tad visa Virešu pagasta teritorijā. To rosināja Ornitoloģijas biedrības aicinājums uzskaitīt stārķu ligzdas, jo skolotāja ir šīs biedrības biedre.
Baltais stārķis ir putnu suga, kuras labklājība vai neveiksmes atspoguļo biotopu kvalitāti, kurā tas dzīvo – tātad cilvēku radītās vides bioloģisko veselīgumu. Tieši tāpēc šis putns izvēlēts lauku ainavā notiekošo procesu izsekošanai. No 1989.gada Ornitoloģijas biedrības projekta “Balto stārķu ligzdošanas sekmes” mērķis ir novērtēt izmaiņas dažādos Latvijas novados. Katru gadu tiek pētītas 700 – 800 ligzdas. Brīvprātīgie novērotāji, kādi ir arī Sikšņu pamatskolas skolēni, savas dzīvesvietas apkārtnē pēta balto stārķu ligzdas un reģistrē to apdzīvotību, kā arī jaunos stārķēnus. “Uzskaitām apdzīvotas un neapdzīvotas ligzdas, mēģinām noskaidrot iemeslus, kāpēc tā nav apdzīvota. Ligzdas numurējam, katram ir uzticēts vērot, kad stārķi atlido un aizlido. Sevišķu uzmanību pievērsām, cik mazuļu izšķiļas ligzdā. Kartē iezīmējam to atrašanās vietas, kā arī minam tuvāko māju vai citu vietu, lai būtu vieglāk orientēties,” norāda I.Krauze. Tās ir izvietotas galvenokārt gar lielo ceļu, kas vijas cauri pagastam.
Visvairāk ligzdas būvē uz betona stabiem
Novērotāji precizē informāciju, vai ligzdas ir putnu vai arī ar cilvēku palīdzību veidotas. Tiek uzskaitīts, cik perēkļu ir priedēs, eglēs vai citos kokos un cik – uz būvētiem paaugstinājumiem: stabiem, ūdenstorņiem, skursteņiem. Stārķa gadā katrai ligzdai tiek veidota pase. Turklāt uzskaita stārķu pārus, to dara ik pa desmit gadiem. Tas nozīmē, ka drīz varēsim uzzināt visu par putnu, kura vārdā – par balto stārķu zemi -sauc Latviju.
“Virešu pagastā esam uzskaitījuši 20 ligzdas, no tām viena ir melnā stārķa. Tas ir aizsargājams putns, turklāt negrib, ka to traucē. Ir informācija, ka mūsu pusē ir vēl otra šā putna ligzda, bet pagaidām par to neesam pārliecinājušies,” stāsta I.Krauze. Visvairāk ligzdu ir uz elektrības pārvades betona, kā arī uz koka stabiem un nolūzušām priedēm. Dažas nokritušas ligzdas cilvēki atkal ir pacēluši to atrašanās vietā. Vecā eglē veidota ligzda bija caura, tāpēc vajadzēja to salabot. Tika nocirsti zari, lai ligzdai nepiekļūtu kaķi.
“Mums ir fotogrāfija, kur ligzda ir liepā. Kokam augot, zari aizsedza pieeju ligzdai, tāpēc putni to būvēja tuvējā elektrības stabā. Elektriķiem, protams, tas nepatīk. Tomēr nav nācies dzirdēt pretenzijas,” secina skolotāja. Kopējie dati liecina, ka apmēram puse ligzdu ir uz elektrības vai telefona stabiem, tāpēc dažkārt rodas elektrības padeves vai sakaru traucējumi. Novērots, ka tur, kur ir daudz stārķu, samazinās uz zemes ligzdojošo putnu: ķīvīšu, pļavu tilbīšu, griežu un cīruļu skaits. Šo putnu mazuļi ir gards kumoss stārķim. Tomēr tas nenozīmē, ka svēteļu skaitu vajadzētu varmācīgi samazināt.
“Cilvēks, kas ļoti rūpējas par svēteļiem, speciāli uzslēja stabu ar pagarinājumu blakus elektrības stabam. Tomēr stārķis to neizvēlējās, tātad nav tik vienkārši ietekmēt putnu gribu,” apgalvo skolotāja.
Ligzdā izšķiļas pat četri stārķi
Rezumējot sešu gadu pētījumus, ar tiem iepazīstināja pagasta iedzīvotājus. Daudz jauno stārķu dzimuši 2001.gadā, bet šogad to ir vēl vairāk. Bija putniem labvēlīga – mitra vasara, netrūka varžu un sienāžu. “Vienā ligzdā bija pat četri jaunie stārķi, kas ir retums. Parasti ir divi, bet labās vasarās – trīs,” akcentē I.Krauze. Vecie stārķi ligzdā atstāj jaunos putnus, bet paši apmetas netālu uz kāda jumta vai citur. Jaunie stārķēni aizkustinoši plivina spārnus un lūkojas no ligzdas lejup – bail celties spārnos. Bērni novērojuši, ka ir arī asiņainas cīņas par ligzdu, tad pa gaisu jūk spalvas un asinis. Tomēr skolotāja atzīst, ka baltais putns nes mājās svētību. Laikam vajadzētu sarunāt, lai pavasarī, šurp lidojot, atnes vairāk bērnu. Pamatskolas audzēkņu skaits samazinās, kas tad vēros stārķus?
Šā projekta priekšrocība ir tā vienkāršība – stārķus pazīst visi, tāpēc par novērotāju var kļūt jebkurš interesents. Latvijā pirms desmit gadiem bija 10 600 balto stārķu pāru, tas ir vairāk nekā jebkad. Tagad, kad lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka, ir pamats sākt raizēties par šo putnu labklājību.
***
Fakti
Latvijā ligzdo pieci procenti no visas pasaules baltajiem stārķiem.
Ligzdu izvietojums ir viens no lielākajiem Eiropā – līdz 65 ligzdas uz katriem 100 km2.
Stārķi liecina, ka dabas vide nav noplicināta, kā tas ir daudzās Rietumreiropas valstīs, kur stārķu ir daļēji vai pilnīgi izzuduši.
Tas ir interesanti
Balss
Visbiežāk klabina knābi, reizēm savas ligzdas tuvumā šņāc.
Klabināšana
Stārķis staigājis pa tīrumu un skatījies, ka darbinieki ved kunga labību. Salūzis vāģu rats, bet darbinieks aizbraucis ar trim ratiem, ka klab vien: “Klap, klap, klap!” Šādu nedarbu stārķis gājis teikt kungam. Tas nosēdies uz muižas jumta un klabinājis kā salauzts rats: “klap, klap, klap!” Kungs licis darbinieku nopērt, bet stārķi pieskaitīt pie savas muižas putniem. (Umurga)
Ticējumi
Stārķis atnes mazus bērniņus.
Ja stārķis ievij ligzdu pie mājām, tad nākamajā gadā saimniekiem būs bērni.
Parunas
Kājas kā starkam.
Garš kakls kā svētelim.
Garas kājas kā stārķim.
Mīklas
Puse balta, puse melna.
Kas staigā pa mūsu pļavu: sarkanas zeķes kājās un klapē vardes “klap” un “nap”?
Garām kājām mērnieks, sarkanu cigāru.
Kā stārķim gadījās melni spārni
Reiz vārna sataisījusi sev kāzas un lūgusi no putniem spalvas, ko izrotāties. Visi putni arī devuši. Bet vārna sākusi lepoties ar saviem svārkiem un citus putnus izsmējusi. Citi putni, par to saskaitušies, sākuši vārnu plūkāt. Stārķis, par to, galvu atpakaļ atzvēlis, ļoti smējies. Tur par nelaimi, gadījies darvas pods, stārķis tanī iekritis un nosmērējis sev spārnus. No tā laika stārķim melni spārni.
Stārķa ziņkārība (teika no Mēmeles)
Dievs, redzēdams, ka pasaulē ir kukaiņu par daudz, savācis visus nederīgos kukaiņus, iebāzis maisā un devis stārķim iemest upē. Bet stārķis aiz ziņkārības attaisījis maisu un gribējis paskatīties, kas maisā. Te no maisa izlēkusi varde. Stārķis dzinies tai pakaļ. Kamēr viņš dzenas pakaļ vardei, pa to laiku no maisa izrāpušies visi kukaiņi. Dievs par to noskaities. Viņš paņēmis deguli (apdedzinātu pagali) un sitis stārķim pa spārniem. No tā laika stārķim par sodu visu mūžu jāpārtiek no vardēm un jāstaigā ar melniem spārnu galiem.
Kā stārks melnu asti dabūjis (teika no Birzgales)
Vecos laikos stārkam bijis melns mētelis un viņš bijis iecelts visiem putniem par tiesas kungu. Reiz bijis arī ērglis citu putnu apsūdzēts pie tiesas. Un, kad nu stārks, spriedumu sludinot, kas ērglim nebija patīkams, pacēlies no krēsla, tad ērglis noņēmis stārkam krēslu un tā vietā nolicis darvas spanni. Un, kad stārks pēc sprieduma pasludināšanas sēdies uz krēsla, tad iesēdās darvas spannī un nosmērējis ar darvu baltā mēteļa apakšgalu, kurš vēl līdz šo baltu dienu ir melns.
Jauna daina
Stārķis knābi klabināja,
Varde kājas tirināja.
Neskatieties, citi putni,
Ka jums arī negadās.
Pēc interneta materiāliem
