Nebūs nekāds brīnums, ja teikšu, ka vasara pagājusi nemanot.
Nebūs nekāds brīnums, ja teikšu, ka vasara pagājusi nemanot. Kaut arī daba īpaši nelutināja ar saules stariem, tā daudziem atmiņā paliks skaista, jautra un notikumiem bagāta.
Priecājos par katru jaunieti, kuram bija iespēja vasaras periodā atrast atalgotu darbu. To labi varēja pamanīt Apes veikalos. Kārtējais pierādījums, ka esi vajadzīgs un noderīgs. Bet cik strādātgribošu jauniešu palika bez iespējas nopelnīt? Jācer, ka nākamā vasara būs labvēlīgāka. Kāds personisko budžetu mēģināja papildināt, lasot un nododot meža veltes. Tautā gan saka, ka nauda laimīgu nedara, bet vai vari būt laimīgs, ja tev tās nav? Griezies kā gribi, visur prasa naudu, par visu jāmaksā.
Tev, Apes jaunieti, ir arī cita iespēja izjust bagātību – būt kopā ar vienaudžiem, draugiem, ceļot un iepazīt pasauli, piedalīties nometnēs un dažādās aktivitātēs.
Apes vidusskolā no 2. līdz 4.jūnijam uzturējās rajona 5. līdz 9.klašu un jauniešu koru dziedātāji. Vai atkal kādreiz skolā dziedās katra siena? Vai būs tā, ka visa skola kā darbīgs skudrupūznis vienlaikus nes prieku gan pašiem dziedātājiem, gan arī Apes iedzīvotājiem? Ar sajūsmu varēja noraudzīties uz tiem, kam dziesma nāk no sirds.
No 14. līdz 16.jūnijam trīs Apes vidusskolas meitenēm – Santai, Ilzei un Mārai, trīs Gaujienas vidusskolas un Valmieras rajona Naukšēnu vidusskolas skolēniem bija iespēja būt nometnē “Atspere 2004”. Varbūt šajās dienā kādu aizrāva video un fotomateriālu veidošana, bet varbūt šīs dienas lika domāt, kā paši rīkotos un organizētu paredzēto.
Jāpriecājas, ka šī vasara labā atmiņā paliks tiem, kas piedalījās vācu valodas nometnē. Ja šķiroties acīs ir asaras Apes, Igaunijas, Smiltenes, Rīgas un Lejasciema “nometniekiem”, tas ir apliecinājums, ka piedalīties bija vērts.
Arī Agneses vasara jūlijā ir papildinājusies ar gūtajiem iespaidiem vides nometnē Krievijā. Būt vienai starp daudziem svešiem un tik tālu no mājām, tas norūda varēšanu, uzdrīkstēšanos un drosmi.
Neaizmirstamas, iespaidiem bagātas, sešas Krabu pagastā Igaunijā augustā pavadītas dienas būs desmit vidusskolas skolēniem – Edgaram, Kasparam, Anetei, Mārtiņam, Arvim, Kristīnei, Santai, Ilzei, Gatim un Armandam. Fotogrāfijās un videofilmā varēs kavēties atmiņās par pavadīto laiku, dejojot improvizētas, igauņu tautas un flamenko dejas kopā ar Igaunijas, Portugāles un Grieķijas jauniešiem. Cik labi, ka spēj būt draudzīgs, ka vari pārvarēt mazvērtības un kautrīguma kompleksus. Ar gandarījumu varēja skatīties uz apeniešu vienotību. Kā nesajutīsi sirdī aizkustinājumu, ja mūsējie prasa, vai varēšot piedalīties nākamā gada iecerētajā nometnē. Jācer, ka sapnis piepildīsies, un ceļš nākamvasar Apes jauniešu saujiņu aizvedīs uz Franciju vai kādu citu tālāku zemi.
Tikai kūtrais neatradīs sev piemērotu nodarbi. Tas var tikai klīst un grauzt saulespuķu sēkliņas, neievērojot, ka aiz paša paliek gružu kaudzes, ka citi tajā laikā mēģina iekārtot kādu lietderīgu, skaistu stūrīti atpūtai, sportam.
Bet varbūt no šodienas varētu sākt dzīvot citādi, būt lietderīgam un noderīgam? Mēģināt sportot volejbola laukumos, pie basketbola groziem, mēģināt pierādīt, ka melnais nemaz nav tik melns. Mēģināt izdzēst sev uzspiesto “dauzoņas” zīmogu, pierādīt citiem, ka spēj atteikties no kaitīgiem ieradumiem, no briesmīgiem lamu un bravūras vārdiem, ka vari no sevis citiem dot ko labu un vajadzīgu. Tas nāktos grūti un smagi, bet ar apkārtējo pozitīvu atbalstu, draudzīgu padomu, uzticēšanos, būtu iespēja šo zīmogu padarīt ar katru dienu blāvāku. Tad tevi biežāk varētu ieraudzīt, gan braucot ar riteni pa Apes zēnu iekārtoto rampu, gan spēlējot bumbu. Bet, ja nu tev šobrīd nav drosmes, tad piebiedrojies Apes jauniešu korim vai tautisko deju kolektīvam! Varbūt tieši tu iegūsi kādu spīdošu ideju lietderīga laika izmantošanai.
Katra diena mums atgādina, ka sākas rudens – skolas laiks. Nu vairs nevarēs miegoties līdz pusdienas laikam, kā tas bija ierasts vasaras brīvdienās. Ir vēlme labāk mācīties, kāds sāk uztraukties par eksāmeniem 9. un 12.klasē.
Es ļoti ceru, ka tu, Apes jaunieti, šajā vasarā esi labi atpūties, uzkrājis spēkus kvalitatīvam mācību darbam. Es ceru, ka tev ir bijis laiks padomāt par savu vērtību un lietderību.
Es ceru, ka tu apzinies (vai vismaz mēģini to darīt), ka tu esi daļiņa no Latvijas, ka tu būsi tas, kurš neļaus citiem piespļaudīt ielas, ka būsi tas, kurš skolas, pilsētas un valsts nozīmīgos notikumos nekautrēsies droši dziedāt valsts himnu, godāt Latvijas sarkanbaltsarkano karogu un mīlēt savu valsti.
Es ļoti ceru, ka tu, Apes jaunieti, būsi tas, kam piederēs pilsētas nākotne un izaugsme.
Lai tev netrūkst uzņēmības, gribasspēka, sapratnes, līdzjūtības un mīlestības! Veiksmīgu jauno darba cēlienu!
P.S. Jaunietis – šis vārds attiecas gan uz Apes meitenēm, gan zēniem.
