Gaujienas pagasta zemnieku saimniecības “Lejasrudzīši – zvejnieki” īpašnieks Andris Jegorovs piedalās Latvijas Dabas fonda izstrādātā projekta “Ziemeļgaujas ielejas apsaimniekošana un aizsardzība” īstenošanā – audzēs gaļas šķirnes govis.
Gaujienas pagasta zemnieku saimniecības “Lejasrudzīši – zvejnieki” īpašnieks Andris Jegorovs piedalās Latvijas Dabas fonda izstrādātā projekta “Ziemeļgaujas ielejas apsaimniekošana un aizsardzība” īstenošanā – audzēs gaļas šķirnes govis. Tā varēs noganīt Gaujas ielejas pļavas un, pareizi apsaimniekojot, saglabāt pļavu dabisko vidi.
“Aicinājām interesentus pieteikties šādam projektam un no trim pretendentiem izvēlējāmies atbilstošāko,” laikrakstu informē Gaujienas pašvaldības attīstības un teritoriālās plānošanas speciāliste Inese Eglīte.
Projekta nosacījums bija, ka zemnieku saimniecībai jāatrodas Ziemeļgaujas ielejā. “Piešķirtais finansējums paredzēts aploku izveidošanai, nojumei, hektārmaksājumiem par zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu, kā arī par govju uztuēšanu projekta realizācijas – trīs gadu – laikā. Arī zemniekam šajā pasākumā jāiegulda ievērojami līdzekļi, un viņš to darīs,” ir pārliecināta I.Eglīte.
Uzrādīs augstvērtīgus zālājus
Gaļas šķirnes govis zemnieku saimniecībai piegādās Zaubes kooperatīvs, kas ir projekta partneris un nodarbojas arī ar šķirnes govju uzpirkšanu.
“Realizējot šādu projektu, visā Ziemeļgaujas ielejā būs veikta pamatīga dabas vērtību inventarizācija un kartēšana, izveidots dabas aizsardzības plāns un individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Precīzi būs uzrādīti bioloģiski augstvērtīgie zālāji, par kuru pareizu apsaimniekošanu hektārmaksājumus saņems ikviens zemes lietotājs vai īpašnieks,” norāda I.Eglīte. Visas govis būs grūsnas
Andris Jegorovs stāsta, ka nolēmis izmēģināt savus spēkus projekta realizācijā, jo nepieder bailīga rakstura cilvēkiem, viņam pietiek enerģijas aktīvi darboties.
“Sienu esmu savācis, jāierīko aploki, tajos varēs ielaist govis,” apgalvo A.Jegorovs. Nesen bijis pieredzes apmaiņas braucienā uz Valkas rajonu, kur arī audzē gaļas šķirnes govis, un secinājis, ka ir lietderīgi to darīt.
“Aploki izmaksā dārgi, taču Gaujas mala būs tīrāka un sakoptāka. Tajos nedrīkst izmantot dzeloņdrātis, bet impregnētus mietus,” spriež A.Jegorovs.
Sākotnēji ganāmpulkā būs 17 Šerolē šķirnes gaļas govis, tās būs grūsnas. “Tas nozīmē, ka drīzumā būs teļi. Līdzi tām būs arī bullis,” skaidro viņš. Ar tehniku saimniecība ir apgādāta, to drīzumā papildinās arī ruļļu preses un rotējošā pļaujmašīna, tāpēc siena sagādē problēmu nebūs. Ganības iznomās no dažādiem privāto zemju īpašniekiem Gaujas malā, nelielas platības tām būs atvēlētas no A.Jegorova zemes.
Dzīvos zem klajas debess
Govis sliktos laika apstākļos mitināsies speciālās nojumēs, jo tām vajadzīgs aizvējš. Pārējā laikā tās dzīvos zem klajas debess.
“Ar šīm govīm īpašu problēmu nebūs. Tās ir miermīlīgas, pārsvarā ēd un guļ. Tām nevajadzēs pirkt kombikormu, tikai sagatavot sienu,” atklāj zemnieks. Viņš rēķina, ka pēc neilga laika ganāmpulks būs lielāks, ganību platību pietiks, arī tehnikas. Vajadzīgs tikai spēks, lai varētu strādāt. “Gaujmala drīzumā būs pilna ar šķirnes lopiem,” smaida A.Jegorovs.
Viņš atklāj, ka ne mazums rūpju sagādās krūmu izciršana, lai gan arī tam projekts paredz finansiālu atbalstu.
“Bebri nosprostojuši caurtekas novadgrāvjos, tāpēc viss ir pārplūdis un aizaudzis. Bebriem gan tur ir paradīze. Caurtekas būs jārok ārā un jātīra,” secina zemnieks. Viņš stāsta, ka lopu realizācija problēmas nesagādās.
“Projekts to paredz, lai gan var meklēt izdevīgākus pircējus. Tas mani neuztrauc,” bilst viņš.
Intereses ir dažādas
A.Jegorovs stāsta, ka piecu gadu laikā jāpaplašina ganāmpulks un iedotais lopu skaits, iespējams, būs jāatgriež. Tas paredzēts projekta noteikumos.
“Tad jau redzēs, kā man veiksies saimniekošana,” saka A.Jegorovs. Viņš spriež, ka, laukos dzīvojot, esot kaut kas jādara, sūdzēties nevar.
“Ja kāds laukos dzīvo badā, tad viņš ir slinks. Kur tad es citur likšos? Mājas remontdarbi tuvojas finišam. Te nekā nebija, kas ir tagad. Šķūņi un klēts ir restaurēti. Tagad varēšu pievērsties gaļas govju audzēšanai,” prāto vīrietis.
A.Jegorovam ir dažādas intereses. Viņš prot jebkuru darbu. Viņam pieder kokapstrādes uzņēmums Gaujienā, neliela saimniecība, 34 hektāri zemes, arī mežs. Apmēram desmit hektāru platībā viņš audzē graudaugus – ziemas kviešus, auzas un miežus. Gaujienā ar ģimeni – sievu Ilzi un dēliem Pēteri un Jāni – dzīvo divpadsmito gadu. Kādreiz nodarbojies ar motosportu, taču tagad atbalsta dēlu Jāņa un Pētera aktivitātes šajā jomā.
“Par dēliem sūdzēties nevaru. Viņi palīdz arī lauku darbos,” saka A.Jegorovs.
