Sāp neizziedējis pavasaris, sāp agri noziedējusi vasara, sāp neizteikts vārds.
***
Sāp neizziedējis pavasaris,
Sāp agri noziedējusi vasara,
Sāp neizteikts vārds.
Gruzdēs atmiņu oglēs līdz pīlādžu
sūrumam
Un nepiedos mūžīgo baltumu.
***
Aust jauna diena.
Vēl kūleņus met ēnas.
Un šaubu pilnas aizlien pasaulē.
Patiesības gars auž smalku tīklu,
Un tajā spožumu vij saule.
