Māriņkalna iedzīvotāja Laima Repule uzskata, ka mājdzīvnieki ar laiku kļūst kā ģimenes locekļi. Savās mājās viņa ir pieņēmusi deviņus kaķus.
Māriņkalna iedzīvotāja Laima Repule uzskata, ka mājdzīvnieki ar laiku kļūst kā ģimenes locekļi. Savās mājās viņa ir pieņēmusi deviņus kaķus.
Mīlestību uz dzīvniekiem Laima mācījusies no vecākiem. Arī viņi mīlējuši dzīvniekus un meitai vienmēr mācījuši, ka ikvienam mājās ir sava vieta – arī sunītim un kaķītim. Šķiet, ka dzīvnieki jūt Laimas mīlestību, tādēļ arī izvēlas viņu par saimnieci. Savulaik Laimas mājās mituši 17 kaķi.
“Nespēju vienaldzīgi klausīties izsalkuša kaķīša žēlabaino ņaudēšanu. Žēl, ka cilvēki ir tik cietsirdīgi un atstāj dzīvniekus novārtā. Citi dara vēl ļaunāk – saprotot, ka paši nespēs kaķīti uzturēt, aiznes uz svešām mājām un, saimniekiem neredzot, tur atstāj. Arī pie manis tā ir nonākuši vairāki kaķi,” stāsta sieviete. Viņa pieņem ikvienu kaķi, nedzen prom, bet pabaro, samīļo un sauc par savu. “Es labāk pieņemu kaķīti savās mājās, nekā pieļauju, ka viņš kaut kur klaiņo vai nonāk dzīvnieku patversmē,” saka Laima. Nesen viņa pieņēmusi arī kaķeni Sisi, kurai drīzumā gaidāmi kaķēni.
Mājās nav peļu
Laima stāsta, ka kādreiz, kad viņa turēja divas govis, kaķiem bija laba dzīve. “Šobrīd govis vairs neturu, bet tagad šad tad ar pienu palīdz meita, dēls no Rīgas atved kaķu barību. Reizēm palutinu arī ar zivtiņām. Kaķi ir labi, ēd to, ko dodu,” saka saimniece. Viņa stāsta, ka visi viņas mīluļi ir labi mednieki. “Mājās nav peļu, tādēļ viņi dodas medīt plašākā apkārtnē,” apgalvo Laima. Ja medībās neveicas, bet izsalkums liek sevi manīt, kaķi atgriežas mājās, zinot, ka viņus gaidīs saimnieces sarūpētā garšīgā maltīte.
Jautāta, vai bērni neiebilst pret mammas lielo kaķu saimniecību, Laima stāsta, ka bērni atbalsta viņu. “Kad teicu, ka vairāk neturēšu kaķus, bērni protestēja. Arī mazbērniem kaķi ir kļuvuši mīļi, sevišķi mazie – Vinnijs un Pūks,” stāsta L.Repule. Mīlestība uz dzīvniekiem ir mantota paaudžu paaudzēs. Laima atceras, ka kādreiz arī viņas meita, nākot mājās no skolas, nevarējusi paiet garām ceļmalā atstātam kaķītim.
Visiem Laimas kaķiem ir interesanti un neparasti vārdi – Bušs, Huseins, Leopolds, Svešinieks, Fricītis, Vinnijs, Pūks, Sise, bet viens kaķītis ir bez vārda – nesen pieklīdis.
“Kad ASV notika vēlēšanas, kaķis – vārdā Bušs – kļuva akls. Teicu, ka Dž.Bušu (tēvu) vairs neievēlēs par prezidentu, tā arī notika. Huseins pie vārda ticis, pateicoties līdzībai ar īsto Huseinu – viņam ir liela galva un kupla spalva.”
Par katru kaķi L.Repule varētu pastāstīt kaut ko neparastu. Reizēm Laimai sajūk kaķu vārdi, jo viņi visi izskatās līdzīgi.
Viņas kaķi dzīvo ilgu mūžu – parasti 16 līdz 17 gadus. Mājās mīt arī 15 gadus vecs suns, bet viņa priekštecis nodzīvojis 19 gadu.
Kaķi ir labi audzināti
Kaķu saimniece stāsta, ka viņas kaķi ir labi audzināti un lielas blēņas nedara. Visi deviņi kaķi dzīvojot draudzīgi un nekad neplēšoties.
“Viņi nemēdz iet uz kaimiņu mājām, neviens kaimiņš nekad nav sūdzējies. Dārzus viņi neizbradā. Mūsmājās valda disciplīna,” smej Laima. Droši vien kaķi ir pateicīgi gādīgajai saimniecei un jūt bijību pret viņu. Laima smej, ka arī kolhoza laikos, kad viņa strādāja par agronomi, visi viņu vienmēr klausījuši un respektējuši.
Sieviete apgalvo, ka kaķus sevišķi nelutinot un bez vajadzības istabā nelaižot. Tomēr, ja kāds kaķis ir saslimis, Laima mēģina palīdzēt un darīt visu, lai dzīvnieks atveseļotos. Kad saimniece dodas uz veikalu pēc barības, visi kaķi viņai seko. Ja kāds no kaķiem atpaliek, Laima viņu paņem rokās un panes kādu gabaliņu. “Es mīlu savus kaķus. Esmu pie viņiem pieradusi,” apliecina L.Repule.
Runā ar kaķiem
Laima stāsta, ka rītos viņai atliek iesaukties “Inči, inči!”, kad no visām malām mājās sanāk visi deviņi kaķi. Arī “Alūksnes Ziņu” ciemošanās reizē, padzirdējuši saimnieces balsi, katrs no savas puses ierodas lielāki un mazāki, raibi un balti, gludu spalvu un pūkaini kaķi, turklāt ikviens vēlas saņemt saimnieces uzmanības apliecinājumus. Laima stāsta, ka vismīļākais viņai ir kaķis Fricītis, viņu Laima rītos ielaiž istabā. Tad kaķis savā valodā viņai stāstot nakts piedzīvojumus. Laima saka, ka viņa labprāt runā ar kaķiem, jo tas viņu nomierina.
“Lai arī es sirdī raudāšu, nekad to neizrādīšu citiem. To var izdarīt vienatnē, kopā ar mīluļiem. Viņi mani nomierina, uzmundrina, dod spēku un enerģiju.
