Alūksnes rajona kultūras darbinieki, viesojoties Zeltiņu pagastā, guva bagātīgus iespaidus. Nākamais izbraukuma seminārs notiks 12.maijā, tad iepazīs kultūras iestāžu darbu Jaunannā un Alūksnes pilsētā.
Alūksnes rajona kultūras darbinieki, viesojoties Zeltiņu pagastā, guva bagātīgus iespaidus. Nākamais izbraukuma seminārs notiks 12.maijā, tad iepazīs kultūras iestāžu darbu Jaunannā un Alūksnes pilsētā.
Zeltiņu tautas nama vadītāja Gunita Paleja un pagasta bibliotēkas vadītāja Agita Žīgure atzīst, ka lielākā problēma ir šo iestāžu nelielās telpas, kas liedz rīkot plašākus pasākumus. Vasarās viņas kultūras aktivitātes rīko estrādē. Skatītāji domā, ka tā ir ērta, jo atrodas stāvā upes līcī, diemžēl mūziķiem problēmas rada nepietiekamā elektroapgāde. Tomēr abas kultūras darbinieces ir vienisprātis, ka pagastā sabiedriskā dzīve kūsāt kūsā, jo cilvēkiem ir iekšēja nepieciešamība radoši darboties.
“Zeltiņu muzejs aizsākās ar pagasta iedzīvotājas Rutas Zvaigznes aizraujošajiem nostāstiem. Tieši sarunas ar viņu uzvedināja uz domām apkopot vēstures liecības par mūsu pagastu. Nu saprotu, ka ir jāpasteidas, jo vecākā paaudze pamazām aiziet aizsaulē,” atzīst Zeltiņu pagasta muzeja vadītāja Sandra Magaziņa. Viņas pārziņā esošā telpa pagasta centrā gan nav liela, taču uzkrātā informācija ar katru dienu kļūst bagātāka. Šobrīd goda vietā ir materiāli, kas savākti par leģendāro novadnieku aktieri Edgaru Liepiņu. S.Magaziņa vada ekskursijas bijušajā armijas raķešu bāzē, kas atrodas dažus kilometrus no Zeltiņu pagasta centra.
“Pagasta dāmu klubs darbojas kopš 2001. gada 1.decembra. Gribējās, lai ir kāda vieta, uz kuru nākam nevis pienākuma mudinātas, bet savam priekam,” atzīst kluba vadītāja Larisa Ūsele. Ziemā kluba tikšanās notiek katru mēnesi un parasti ir labi apmeklētas. Viņas uzskata, ka veiksmīgs bijis projekts, ko klubs izstrādājis sadarbībā ar Laiksaimniecības konsultāciju biroja speciālistiem. Par iegūto finansējumu devušās pieredzes apmaiņas braucienā un vietējai bibliotēkai iegādāts dators .
“Kad Zeltiņu evaņģēliski luteriskā draudze 1992.gadā beidzot atguva savu baznīcu, tā bija izdemolēta – grīdas izlauztas, krāšņās logu vitrāžas iznīcinātas. Saziedojām naudu un veicām remontu, tomēr krāsa neturas, jo sienās dziļi ieēdies sāls un minerālmēsli, kas baznīcā glabāti gandrīz četrdesmit gadus,” iespaidos dalās draudzes pārstāve Austra Cīmure. Baznīcas ēka celta no 1823. līdz 1826.gadam un savulaik bijusi viena no krāšņākajām Latvijā. Draudzē šobrīd ir 76 dalībnieki, bet iesvētes grupu apmeklē septiņi zeltinieši.
