Pavasarī, kad mazdārziņos sākas rosība, aktivitāte vērojama arī dārzkopības kooperatīvajās sabiedrībās. Alūksnē dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Sīļi” pārziņā ir 260 dārzu.
Pavasarī, kad mazdārziņos sākas rosība, aktivitāte vērojama arī dārzkopības kooperatīvajās sabiedrībās. Alūksnē dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Sīļi” pārziņā ir 260 dārzu.
“Īpašnieku nav tik daudz, jo daļa saimnieko divos mazdārziņos. Agrāk likuma noteiktajā kārtībā viens kooperatīva īpašnieks nevarēja apsaimniekot vairāk par 600 kvadrātmetriem, taču tagad kārtība ir mainījusies,” laikrakstam stāsta dārzkopības kooperatīvās sabiedrības “Sīļi” valdes priekšsēdētājs Jānis Arājs.
Viņš uzsver, ka tagad galvenās aktivitātes būs saistītas ar to, lai mazdārziņiem būtu nodrošināta ūdens padeve, un arī mazdārziņu privatizācija. Izveidotā ūdenssistēma nodrošina, ka katrs dārza īpašnieks var saņemt ūdeni no krāna. “Tagad ūdenssūknis ir jāremontē. Cerams, ka jaunu nevajadzēs pirkt. Aizpagājušajā gadā radās 12 pārrāvumi, vajadzēja labot, taču atsaucība šādās situācijās ir maza. Arī elektrību zaga,” stāsta J.Arājs.
Gandrīz puse no mazdārziņiem ir privatizēta.”Tiem, kas vēlas dārzu ar māju pārdot, rodas problēmas, ja tas nav privatizēts,” apgalvo J.Arājs. Viņš pauž, ka dārzu īpašnieki esot dažādi. Viņš atceras kādu gadījumu pirms pāris gadiem – sarunājis mērnieku, bet dārza apsaimniekotājs pārdomājis un to nav privatizējis. “Tagad viņš man jautā, kā lai to pārdod, taču agrāk manu padomu neklausīja. Privatizācija ir dārgs process – izmaksā vairāk nekā 300 latu. Agrāk to varēja izdarīt lētāk,” stāsta J.Arājs. Tendence, ka dārzu īpašnieki mainās, nav īpaši raksturīga. “Ir tādi, kas atgūst zemes īpašumus laukos, pārceļas dzīvot citur. Tad, protams, dārzs šeit vairs nav vajadzīgs un to pārdod,” apgalvo valdes priekšsēdētājs.
Kooperatīvās sabiedrības pilnsapulcē nolemts, ka privatizēto dārzu īpašniekiem gadā jāmaksā 11 lati par apsaimniekošanu, bet pārējiem – 13 lati. Noteikts, ka nauda jāsamaksā līdz 1.jūlijam. Ja to neizdara, par katru nokavēto mēnesi rēķina 40 santīmus.
“Apsaimniekošanas naudas iekasēšana rada problēmas. Ar strīdiem nākas risināt šo problēmu. Ir parādnieki, kas vairākus gadus nav maksājuši. Bijām spiesti atņemt dārzu, taču tad saimnieks nākamajā dienā samaksāja parādu, kas bija krājies vairākus gadus,” atklāj J.Arājs.
J.Arājs kooperatīvās sabiedrības “Sīļi” valdes priekšsēdētāja pienākumus veic kopš 1995.gada.
