Šodien Latviešu biedrības namā Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis G. Dāboliņš pasniegs Valsts robežsardzes krūšu nozīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi” Alūksnes rajona padomes attīstības un finanšu nodaļas galvenajai speciālistei G. Zujevai.
Robežbūves: atbilst Eiropas prasībām
Šodien Latviešu biedrības namā Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš pasniegs Valsts robežsardzes krūšu nozīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi” Alūksnes rajona padomes attīstības un finanšu nodaļas galvenajai speciālistei Gaidai Zujevai.
Viņa ir viena no darbiniekiem, kas no 1997.gada līdz šim laikam veicinājusi sadarbību un konstruktīvu dialogu starp pašvaldībām un Valsts robežsardzi.
Līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā 1.maijā mūsu valsts austrumu robeža, kur atrodas arī Pededzes un Bērziņu robežpārejas komplekss, kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu. Eksperti atzinuši, ka visi uz valsts austrumu robežas uzbūvētie kompleksi, kā arī sakaru un informācijas sistēmas atbilst standartiem. Valsts investīciju projekta realizācija nodrošinājusi robežkontroles datorizāciju. Līdz 2006.gadam robežas stiprināšanai Latvija no Eiropas Savienības saņems 20 miljonus eiro. Valstī vēl daudz jādara, lai radītu apstākļus pierobežas reģionu attīstībai un mazinātu valsts nomales negatīvo ietekmi.
G.Zujeva stāsta, ka dzīve pierobežas teritorijā un robežas šķērsošana iedzīvotājiem rada problēmas. Liepnas pagasta teritorijā Bērziņu robežkontroles punkta kompleksu ekspluatācijā nodeva 2000.gada vasarā. Diemžēl robežas šķērsošanai tas ir slēgts, jo Krievijas pusē Manuhnovas robežas pārejas punkts nav iekārtots. Dānijas Ārlietu ministrijas Demokrātiskā fonda programmā “Fresta” ar Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru un Palkinas rajona administrāciju noslēgti vienošanās protokoli par vairāku pārrobežas projektu uzsākšanu.
Tas ļaus izdarīt secinājumus, kas būtu jādara, lai atjaunotu robežas šķērsošanas robežpārejas punktā Bērziņi (Kruti) – Manuhnova.
“1993.gada 1.septembrī muitas dienests bez pamatojuma pārtrauca darbu Pededzes robežkontroles punktā. 2001 gadā Pededzē nodeva ekspluatācijā jaunu mūsdienīgu kompleksu, tomēr nekādi neizdodas panākt, lai tajā atjaunotu muitas kontroli. Atbildīgās valsts institūcijas aizbildinās ar līdzekļu trūkumu, lai gan robežpārejas punktā ir atbilstošas telpas muitas dienesta darbam. Turklāt muitas dienests Krievijas pusē joprojām strādā,” norāda G.Zujeva. Tas ir būtisks priekšnoteikums austrumu robežas sakārtošanā.
Statistika liecina, ka pērn robežu Pededzē šķērsoja 2,8 reizes vairāk cilvēku nekā 1998.gadā, bet transporta līdzekļu skaits ir palielinājusies piecas reizes. Pagājušajā gadā robežas šķērsotāji vairāk nekā trīs reizes pārsniedza rajona iedzīvotāju skaitu. “Reģionālās attīstības projekts “Ziemeļu stīga” paredz attīstīt ceļu tīklu līdz robežai. Ceļu sakārtošana un muitas posteņa atjaunošana Pededzes robežpārejas punktā atbilst uzņēmēju un visas sabiedrības interesēm. Tā dos iespēju paplašināt kaimiņvalstu ekonomiskos, tūrisma un kultūras sakarus,” uzsver G.Zujeva.
