Šķirsimies skaisti, kā bēgums šķiras no krasta!
* * *
Šķirsimies skaisti,
kā bēgums šķiras no krasta!
Pēdās lai paliek
visbaltākā liedaga smilts!
Kopā ar tevi
bij labi un neparasti,
vēstule katra –
kā dzintara gabaliņš silts.
Šķirsimies skaisti,
Tu vilnis, es –
vientuļa joma,
kura vien sapņos
pēc nesniegtiem
tālumiem tvīkst.
Kura pieminēs
Tevi visbaltākiem vārdiem,
vēlot – lai zaļo
kā piejūras kadiķis sīksts!
Kornēlija Apškrūma
***
Rīts
Katrs rīts
kā jauns ienācējs
veras tev acīs jautājot:
“Ko iespēsi, ko veiksi,
ko citiem šajā rītā teiksi
un ar kādu apņēmību
katru jaunu rītu sveiksi?”
Katrs rīts
mostas kā jauna cerība
tevi rosinot:
“Ņem savas dienas klēpī
un nes tās, cerot
ar rīta gaismu piepildīt
un darba rokām sasildīt!”
* * *
Nes mani,
rītausma, nes,
Pretī saulei
tās atmodai nes!
Lai dzīves svētību varu
šajā pasaulē izbaudīt es.
Dod, Dievs,
ikvienam no mums
Šīs gaismas spēku
dvēselē just!
Un, mūžu dzīvojot, neļauj mums
tumšajos maldu ceļos zust.
Vēsma Kokle – Līviņa
