Nākamajā mācību gadā mazākumtautību skolās 60 procentiem stundu jānotiek latviešu valodā, kā to paredz grozījumi Izglītības likumā. Lai pārliecinātos par skolu gatavību šo prasību izpildei, bijušas vairākas pārbaudes.
Nākamajā mācību gadā mazākumtautību skolās 60 procentiem stundu jānotiek latviešu valodā, kā to paredz grozījumi Izglītības likumā. Lai pārliecinātos par skolu gatavību šo prasību izpildei, bijušas vairākas pārbaudes.
“Alūksnes vidusskola ir sagatavota. Tai ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, un skolotāji var pasniegt stundas latviešu valodā. Jau 2000.gada noteikumos bija norādīts, kas jādara pārejai uz mācībām valsts valodā. Tagad vērtējam, cik daudz ir izdarīts un kādu atbalstu ir sniegušas pašvaldības – skolas dibinātājas,” atzīst valsts izglītības galvenais inspektors Staņislavs Vanags.
Pērnā gada rudenī veiktā pārbaude liecina, ka vidusskolā nav problēmu pārejai uz mācībām latviešu valodā. Tomēr tas nenozīmē, ka nav nekas pilnveidojams vai uzlabojams. Ir jādomā par mācību grāmatu labāku nodrošinājumu. “Ir jābūt atbilstošam finansiālam segumam, par ko lems pilsētas dome,” norāda S.Vanags. Viņš uzsver, ka latviešu valodā runājošam skolotājam nav problēmu pasniegt savu mācību priekšmetu krievu valodā. Līdz šim nav bijusi vajadzīga īpaša metodika, lai sagatavotu skolotājus, bet tagad ar jaunajām prasībām tā parādās kā problēma. “Skolotāji apgalvo, ka viņi zina latviešu valodu. Tomēr trūkstot atbilstošas metodikas. Pats esmu mācījis skolēnus krievu valodā, bet tāpēc nemeklēju īpašas darba formas,” salīdzina inspektors.
Pagājušajā mācību gadā S.Vanags vēroja darbu stundās pie tiem pedagogiem, kam ir valodas problēmas. Viņš atzīst, ka bilingvālajā matemātikas stundā skolotāja runāja gandrīz tikai krievu valodā. Citos mācību priekšmetos tas nebija tik izteikti. Pārbaudēs izzina arī skolēnu un viņu vecāku viedokli. Tam ir paredzētas aptaujas anketas. Tās liecina, ka skolēni nespēj atcerēties jēdzienus latviski eksaktajos priekšmetos. Viņi vēlas, lai ķīmiju, fiziku varētu mācīties dzimtajā valodā. “To var ievērot, jo nekas netiek uzspiests. Skola var izvēlēties mācību priekšmetus, kurus mācīs latviešu valodā,” norāda S.Vanags. Turklāt, piemēram, fizikā ļoti daudz jēdzienu nav tulkoti vai atvasināti latviski. Tie ir starptautiski jēdzieni, ko vienādi izrunā krievu un citās valodās.
Viņš atzīst, ka vecākiem ir tiesības atbalstīt krievu skolu aizstāvju prasības. Tomēr ir jārēķinās ar to, ka, dzīvojot Latvijā un vēloties integrēties sabiedrībā, ir jāpieņem valdības izstrādātās normas. Grūti iedomāties, ka cilvēki, kas nepārvalda latviešu valodu, var dzīvi saistīt ar šo valsti. “Kas nav ieguvuši izglītību valsts valodā, tiem ir problēmas augstākajās mācību iestādēs. Krievu skolu absolventi, kas vēlas studēt, ir spiesti mācīties papildu kursos. Tas ir paradokss, jo acīmredzot vidusskolā viņi neapzinās šo vajadzību,” secina S.Vanags. Viņš prognozē, ka vidusskolas pārbaudē aprīlī pārsteigumu nebūs, turklāt cer, ka situācija nebūs pasliktinājusies. Alūksne ir maza latviska pilsēta, tāpēc pastāv iespēja, ka skolotāji atklāti nepauž viedokli par izglītības reformas prasībām.
