Alūksnes rajona bibliotekāri gadskārtējā Latvijas bibliotekāru konferencē “Informācijas vides pieejamība un aizsardzība” piedalījās rezolūcijas pieņemšanā par bibliotekāru darba samaksas apmēru, kas pašlaik neatbilst veicamajam darba apjomam.
Alūksnes rajona bibliotekāri gadskārtējā Latvijas bibliotekāru konferencē “Informācijas vides pieejamība un aizsardzība” piedalījās rezolūcijas pieņemšanā par bibliotekāru darba samaksas apmēru, kas pašlaik neatbilst veicamajam darba apjomam.
Konferencē aktualizēja vairākas problēmas, kas ir būtiskas bibliotekāriem. Piemēram, ka novadu veidošana var negatīvi ietekmēt mazo bibliotēku pastāvēšanu. Konferencē uzsvēra bibliotēku nozīmīgumu cilvēku tālākizglītības nodrošināšanā, kas diemžēl no valsts puses pašlaik netiek pienācīgi novērtēta. Pārrunāja bibliotekāru darba samaksas apmēru, kas neatbilst veicamajam darba apjomam un ir zemākais Eiropas valstīs.
“Bibliotēku darbiniekiem ir arvien vairāk pienākumu. Tie ir sarežģītāki, palielinās atbildība par darbiem un bibliotēkas apmeklētāju skaits. Diemžēl šogad laikam nav paredzamas izmaiņas bibliotekāru darba samaksā. Konferencē pieņemto rezolūciju iesniegs Saeimā un citās institūcijās,” stāsta Alūksnes pilsētas bibliotēkas vadītāja Iveta Ozoliņa.
Šogad Latvijas bibliotēku modernizācijai tērēs daudz līdzekļu. Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidei ir paredzēti 2,8 miljoni latu. Par tiem iegādāsies 2440 datorus un apmaksās 365 interneta pieslēgumu izveidi bibliotēkās. “Protams, starp šīm bibliotēkām ir ne tikai publiskās, bet arī augstskolās esošās, tādēļ šī summa nav nemaz tik liela. Cik no šiem līdzekļiem tērēs Alūksnes rajona bibliotēkās – pašlaik nav zināms,” saka I.Ozoliņa.
Bibliotekāri guva informāciju arī par Eiropas Savienības (ES) struktūfondiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda atbalstu var saņemt arī bibliotēkas. I.Ozoliņa vērtē, ka uz to pieteiksies arī Alūksnes bibliotēka, sadarbojoties ar citām iestādēm.
“Tikām iepazīstināti ar jaunā Pašvaldību likuma projektu. Kolēģi no Latgales, Zemgales, Kurzemes un Vidzemes dalījās pieredzē un izklāstīja būtiskākās problēmas. Viena no tām ir bažas par bibliotēku pastāvēšanu pēc teritoriālās reformas īstenošanas. Pērn Latvijā ir slēgtas 14 skolu un 18 publiskās bibliotēkas. Turklāt vērojama tendence apvienot pašvaldību un skolu bibliotēkas. Visvairāk apdraudētas ir bērnu bibliotēkas. Latvijā uz 2000 iedzīvotājiem ir jābūt vienai bibliotēkai. Alūksnes rajonā šo normatīvu veiksmīgi pilda. Jāuzsver, ka ES vienai bibliotēkai ir jābūt uz 1000 iedzīvotājiem,” klāsta I.Ozoliņa.
Mālupes pagasta bibliotēkas vadītāja Anita Gusta atzīst, ka konferencē guva daudz vērtīgas informācijas. “Bija interesanti uzzināt kolēģu pieredzi un par ES struktūrfondu līdzekļu izmantošanu. Manuprāt, to apguve mazām bibliotēkām nebūs vienkārša. Pārrunājām Bērnu žūrijas norisi. Pastāv iespēja, ka šogad tai izstrādās stingrākus dalības noteikumus,” saka A.Gusta.
Savukārt Apes pilsētas bibliotēkas vadītāja Mudīte Kaktiņa konferencē guva apstiprinājumu tam, ka bibliotēku nozīme palielinās.
Kultūras ministrija pašlaik veido Latvijas Bibliotēku reģistru, un gadskārtējā konferencē bibliotēkas saņēma reģistrācijas apliecības. Konferencē piedalījās Alūksnes rajona bibliotekāri no Alūksnes, Apes, Gaujienas, Alsviķu, Virešu, Annas, Trapenes, Mārkalnes un Mālupes bibliotēkām, kā arī no Alūksnes skolu bibliotēkām. Uzstājās Kultūras ministre Ingūna Rībena, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda pārstāve Karīna Pētersone, Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
