Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas rīkotajā tikšanās reizē ar Alūksnes rajona pašvaldībām kļuva skaidrs, ka ideju veidot Apes novadu atbalsta tikai Apes pašvaldība.
Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu (RAPLM) ministrijas rīkotajā tikšanās reizē ar Alūksnes rajona pašvaldībām kļuva skaidrs, ka ideju veidot Apes novadu atbalsta tikai Apes pašvaldība. Diskusijas turpināsies sarunu otrajā kārtā.
Reforma paredz, ka pēc 102 novadu projekta Apes novadā ietilptu Apes pilsēta ar lauku teritoriju, Gaujienas, Jaunlaicenes, Trapenes, Veclaicenes un Virešu pagasts.
Taču Gaujienas un Virešu pašvaldības vēlas pievienoties Smiltenes novadam, bet Trapenes, Veclaicenes un Jaunlaicenes pašvaldības par lietderīgāku uzskata iekļaušanos Alūksnes novadā. RAPLM pauda viedokli, ka Apes pašvaldībai jāizvērtē iespēja iekļauties Alūksnes novadā.
Apes pašvaldības vadītāja Astrīda Harju uzskata, ka Ape spēj nākotnē attīstīties un pastāvēt kā līdz šim, ja nenoteiks novadu obligātu apvienošanos. Lai pārmaiņas notiktu, ir vajadzīgi atbilstoši spēles noteikumi.
“Mēs esam nomale, taču no otras puses atrodamies pie Igaunijas robežas, kas vienlaikus ir arī Eiropas Savienības robeža, kurai esam kā pirmais pakāpiens. Iekļaujoties Alūksnes novadā, mūsu attīstības indekss kādu laiku atpaliks. Lai notiktu novadu reforma, jāsakārto novadu veidošanai nepieciešamā likumdošana un jāizstrādā finansu kritēriji,” uzskata A.Harju.
Arī laikraksta aptaujātie apenieši pauda, ka Apei arī turpmāk jāpastāv kā atsevišķai valstij, lai arī tā ir neliela. Virešu pašvaldības vadītāja vietnieks Ivars Kalniņš uzskata, ka īstas skaidrības par reformas norisi nav.
“Mūsu pagasta iedzīvotāji jau tagad brauc uz Smilteni, kur viņiem ir darbs. Tur izmanto medicīniskos un citus pakalpojumus, jo Ape atrodas tālāk nekā Smiltene. Tāpēc arī viņu vēlme ir labāk pievienoties Smiltenei,” spriež I.Kalniņš.
Viņš prognozē, ka reformas rezultātā cietīs izglītība, taču grūti esot pateikt, no kāda varianta pagasts un tā iedzīvotāji būtu lielāki ieguvēji. “Ja Ape veidosies par novadu, tad būs vajadzīgas lielas investīcijas. Laiks rādīs, kāda būs situācija,” saka vadītāja vietnieks.
Tikšanās dalībnieki pauda kopīgu viedokli, ka novada infrastruktūru attīstības nolūkā nepieciešams piešķirt finansējumu valsts atbalsta programmai, jāsakārto valsts pārvaldes iestāžu reģionālo struktūru darbība atbilstoši izveidotajiem novadiem un novadu apvienošanai jānotiek tikai pēc brīvprātības principa.
