Austrumvidzemes reģionā pērn reģistrēts 61 nelaimes gadījums, kuros smagas traumas guvuši 13 cilvēki, bet 2002.gadā – attiecīgi 64, kuros smagi cietuši 10. Gan 2003., gan 2002.gadā bojā gājuši trīs cilvēki.
Austrumvidzemes reģionā pērn reģistrēts 61 nelaimes gadījums, kuros smagas traumas guvuši 13 cilvēki, bet 2002.gadā – attiecīgi 64, kuros smagi cietuši 10. Gan 2003., gan 2002.gadā bojā gājuši trīs cilvēki.
“Vismazāk nelaimes gadījumu pērn konstatēts Alūksnes rajonā – seši, Balvu rajonā – 11, Gulbenes rajonā – 19 un Madonas rajonā visvairāk – 25, kuros smagas traumas guvuši attiecīgi divi, neviens, septiņi un četri cilvēki,” laikrakstu informē Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas vadītājs un galvenais valsts darba inspektors Aivars Spalva.
Tradicionāli, izvērtējot nelaimes gadījumus pa nozarēm, pirmajā vietā visos četros rajonos ierindojas kokapstrāde, kad strādājošie guvuši darba traumas. 2002. un 2003.gadā reģistrēti 25 šādi negadījumi. Otrajā vietā ierindojas lauksaimniecība un mežsaimniecība (attiecīgi 4 un 2). Septiņi negadījumi pērn reģistrēti pasta darbiniekiem. “Tas visbiežāk saistīts ar to, ka pastnieki dodas uz mājām, kur viņiem nereti uzbrūk suņi, kā arī slidenos laika apstākļos viņi gūst traumas, pārvietojoties ar velosipēdu, vai ziemā krīt uz ietves,” atklāj A.Spalva.
Visvairāk negadījumu pērn bijis sabiedrībās ar ierobežotu atbildību – 34, otrajā vietā ierindojas akciju sabiedrības (11), trešajā – pašvaldību uzņēmumi, kur bijuši astoņi nelaimes gadījumi. Analizējot pēc profesijām, 2003.gadā visvairāk darba traumas guvuši vienkāršo profesiju pārstāvji (18 gadījumi), arī mašīnu un iekārtu operatori (14 gadījumi). Visretāki ir nelaimes gadījumi, kuros cieš valsts amatpersonas un likumdevēji. Pērn bijuši divi šādi gadījumi.
Pēc nelaimes gadījumu cēloņiem pirmajā vietā ir tas, ka darbavietās neievēro darba drošības noteikumus vai instrukcijas (33gadījumi). 16 gadījumos strādājošie cietuši neuzmanības dēļ, bet septiņos gadījumos izmantotas nepieļautas vai nepiemērotas darba metodes. Pie traumēšanas faktoriem minēta rotējošu, kustībā esošu priekšmetu iedarbība (piemēram, zāģa ripa) – 23 gadījumi un krītošu priekšmetu iedarbība (septiņi gadījumi), kas visbiežāk raksturīga celtniecībā, arī strādājot noliktavās. Strādnieki cieš arī no lidojošiem priekšmetiem (metāla šķembas, koka nomales) – četri gadījumi.
Pie traumēšanas faktoriem minēti arī sasitumi – kritieni no augstuma (septiņi gadījumi) un sasitumi – pakrišana (seši). Raksturīgi, ka strādājošie visvairāk ievaino roku pirkstus (20 gadījumi), arī galvu (rodas smadzeņu satricinājums) – pieci gadījumi. Mežizstrādē raksturīgi kāju savainojumi. 2003.gadā bijušas trīs acu traumas (acī iekrīt zāģu skaidas, metāla šķembas), bet 2002.gadā – neviena. Vērtējot pēc ievainojuma rakstura, pirmajā vietā ierindojas brūces un virspusēji ievainojumi (19 gadījumi), seko dažādi kaulu lūzumi (14 gadījumi).
2003. gadā Austrumvidzemes reģionā cietušie traumu dēļ nav varējuši strādāt 2789 darba dienas. Pēc izsniegtajām darba nespējas lapām izmaksāti 9054 lati. Zaudējumi, kas radušies sabojāto ražošanas līdzekļu dēļ (galvenokārt automašīnas pēc avārijām), ir 1657 lati. Pērn ierosināta arī viena krimināllieta.
A.Spalva uzskata, ka darba devēji arvien vairāk cenšas veikt darba drošības pasākumus. Īpašs uzlabojums vērojams pērn, kad aktuāla kļuvusi darba vides iekšējā uzraudzība, kas ir darba devēja kompetencē. “Mūsu inspekcijas darbinieki sniedz konsultācijas, lai darba aizsardzības speciālisti un amatpersonas trūkumus novērstu un sakārtotu darba vidi,” apgalvo A.Spalva.
