Toties vai visa pēcpusdiena Dagnijai pagāja, kamēr ieveda kārtību Lonijas un Jāzepa guļamistabā. Telpa bija plaša, gaiša un silta, jo ar vienu logu vērsta pret dienvidiem, otru – pret rietumiem.
39.
Toties vai visa pēcpusdiena Dagnijai pagāja, kamēr ieveda kārtību Lonijas un Jāzepa guļamistabā. Telpa bija plaša, gaiša un silta, jo ar vienu logu vērsta pret dienvidiem, otru – pret rietumiem. Tomēr patīkamo noskaņu pārmāca nevīžība. It visur – uz krēsliem, galda, kumodes un pat naktsskapīša – mētējās dažādi apģērba gabali. Tīrajai veļai, ko vajadzēja tikai izgludināt un novietot skapī, pa vidu jaucās jau lietoti krekli savazātām apkaklēm un apakšveļa, kas, pie miesas glauzdamās, bija ieguvusi pelēku nokrāsu. Visās iespējamās vietās bija sakrautas apbružātu avīžu kaudzes, kam pa vidu jaucās lasīt iesāktas grāmatas, dzijas kamoli, diegu spoles, zīmuļi, ķemmes, brilles un sagumzīti kabatlakatiņi. Kā nepatīkamo ainu apslēpt gribēdami, visam pāri plānā kārtā klājās putekļi.
Iesākumā Dagnija bija gribējusi sakārtot telpas ideālā kārtībā, taču tad viņa atskārta, ka tas varētu aizņemt pārāk daudz laika. Turklāt, vai bija vērts tā pūlēties, ja jau pēc dažām dienām netīrība sāks veidoties atkal? Beidzot sieviete aprobežojās ar to, ka sakrāva kaudzēs un pārsedza ar lielākiem dvieļiem drēbes, bet avīžu čupas sagrūstīja glītāk un pastūma zem Lonijas gultas. Grīdas gan mazgāja pamatīgi, veļas pulveri un ūdeni nežēlojot. Darbu beigusi, Dagnija atvēra abus logus, lai spirgtais vējš kaut uz brīdi izgaiņā nepatīkamo putekļu smaku.
Māsas darbošanos skeptiski vērodama, Lonija tikai pūta vien.
– Vai nu vajadzētu tā trakot. Būs taču tikai paši tuvākie cilvēki, – viņa gremzās, pat nepūlēdamās slēpt savu aizvainojumu. Kad Dagnija tomēr nepratās, sieviete asarainā balsī izsaucās:
– Varētu domāt, ka es esmu kāda invalīde! Bet varbūt jums visiem šķiet, ka esmu jau tik vāja, ka drīz miršu? Ak, kungs, kas tie par cilvēkiem man blakām, kas par nežēlīgiem cilvēkiem!
Dagnija juta, ka māsa gaida līdzjūtības apliecinājumus un mierinošus vārdus. Tomēr viņa nezina, kāpēc īsti neticēja Lonijas neskaitāmajām kaitēm, kas nedaudz mitējās vienīgi uz seriālu skatīšanās laiku. Nevēlēdamās izlikties, sieviete žigli izgāja, iespējami klusi aizvērdama aiz sevis durvis.
Viesistabai kopšana vairs nebija vajadzīga, jo, vīriešiem piepalīdzot, Dagnija to bija jau sakārtojusi iepriekšējā vakarā. Plašajai telpai skatienu pārlaižot, pārņēma prieks par pašas paveikto. Nu varēja droši apmesties jebkurā vietā, neriskējot uzsēsties piešņaukātam kabatlakatam vai nejauši aizmirstam olu kulteņa šķīvim. Telpas vidū rotājās baltu galdautu pārklātais un Tijas gaumīgi servētais galds. Prieks par paveikto kļuva vēl lielāks, kad Jāzeps, līdzās nostājies, savā dīvainajā manierē paslavēja:
– Nu, smalki jau, smalki!
Bija arī pēdējais laiks mest lielajiem darbiem mieru un sākt posties. No virtuves jau plūda kārdinoša karbonāžu un sautētu kāpostu smarža, bet verandā dzisa ķīseļa bļodas. Šad tad durvīs galvu pabāza Tija, pārlūkodama, vai viss kārtībā.
– Nē, nu Švauksts kas Švauksts! Viesi jau pie durvīm, bet šis vēl apakšveļā, – viņa sarāja Jāzepu. Nezin pa kuru laiku viņa jau bija paspējusi uzvilkt koši puķotu zīda kleitu un uzsiet baltu lina priekšautu grezni aptamborētām malām.
Steidzās visi, izņemot pašu gaviļnieci. Savu smago domu pārņemta, viņa vārtījās gultā vēl tad, kad pagalmā jau ieripoja pirmā viesu automašīna. Vienīgi tad, kad Jāzeps sāka rāties, Lonija beidzot cēlās un uz brīdi pazuda vannas istabā. Atpakaļ skriedama, viņa īsi apsveicinājās ar viesiem un gandrīz uz minūtēm desmit pazuda guļamistabā.
Jāzepa “smalkā” vedekla, rajona pilsētas ģimnāzijas māzību pārzines meita Anete, par šādu rīcību nikni pavīpsnāja. Edmonds savukārt izlikās, it kā neko nebūtu redzējis.
– Sveiks, fāter, sen neesam tikušies, – viņš mākslotā līksmībā izsaucās un bez īpašas sirsnības apkampa tēvu.
Pārējos viesus gaidīdami, visi trīs sarunājās tāpat kājās stāvot. Pareizāk, runāja tēvs, bet dēls smaidot klausījās, reizi pa reizei pamādams ar galvu. Tā vien likās, ka Edmonds tikai izliekas sarunā ieinteresēts, bet patiesībā klusītēm pārskaita darba dienā gūtos ienākumus.
