Beidzot uzsnidzis ilgi gaidītais sniegs. Tas kā allaž ir gandrīz dabas stihija, kas kavē kustību. Tomēr ir prieks par pūkainu sniegpārslu, kas nosēžas uz paša degungala.
Beidzot uzsnidzis ilgi gaidītais sniegs. Tas kā allaž ir gandrīz dabas stihija, kas kavē kustību. Tomēr ir prieks par pūkainu sniegpārslu, kas nosēžas uz paša degungala. Tā pamirdz savā daudzšķautnainajā burvībā un izkūst, atstājot tikai slapju pili.
Līdzīgas asociācijas rodas, gaidot valdību ilgi loloto administratīvi teritoriālo reformu. Nākamais ir pašvaldību vēlēšanu gads, tāpēc līdz tam jāpabeidz novadu veidošana. Alūksnē 15.janvārī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters tiksies ar Alūksnes novada pašvaldību vadītājiem. Vai gaidāma vienošanās par novada modeli, kāds tas paredzēts pašvaldību projektā, vai arī ministrs gatavojas piedāvāt kādu citu variantu? Galvenais, ka neviens nav īsti pārliecināts, vai šis novads administratīvi un ekonomiski būs labāks par līdzšinējo atsevišķo pašvaldību saimniekošanas pieredzi. 12 gadu laikā, kopš runā par reformas nepieciešamību, valstī nav izstrādāts tās ekonomiskais pamatojums.
Acīmredzot ministrijai vienkāršāk ir piešķirt finansējumu novadu izpētes projektiem. No līdzdalības Apes novada projektā Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta padome atteicās, kad tas vēl nebija izstrādāts. Gaujienas un Virešu pagasta padome izlēma pievienoties Smiltenes novadam, bet Trapenes pagasta padome – Alūksnes novadam. Pašvaldību deputāti un arī iedzīvotāji uzskata, ka tāda izvēle būs labāka. Bet kāpēc? Liekas, ka tas nav vai arī tikai daļēji ir izpētes projektu rezultāts. Tagad Alūksnes novada pašvaldības aizstāvēs savu projektu, jo tajā izteikta to griba apvienoties. Tomēr centra – Alūksnes – deputātus jau māc šaubas. Nebūs viegli vadīt tik lielu novadu un daudzajiem deputātiem vienoties par kopējām interesēm. Vai tas nebūs tāpat kā valdībā, kur ir dažādu partiju ministri ar atšķirīgām interesēm?
Kas zina, varbūt tiešām ieguvēja būs Apes pilsēta ar lauku teritoriju. Tā ir palikusi viena, tātad nebūs “lielo iespēju”, bet nevajadzēs arī dalīties. Sava taisnība ir Apes domes priekšsēdētājas Astrīdas Harju jokā. Viņa secina, ka jāatver robeža un jāpievienojas Igaunijai. Kaimiņvalstī mērķtiecīga reģionālā politika ir veidota līdz ar Igaunijas neatkarības atjaunošanu. Jaunas, modernas slimnīcas, bibliotēkas un skolas ir celtas reģionu centros par valsts finansējumu. Varbūt tāpēc pašvaldības un iedzīvotāji neiebilda, ka rajoni kļūst par apriņķiem un tos vada valdības iecelti cilvēki. Latvijā tagad izstrādāta valsts atbalsta programma novadu pašvaldību funkciju veikšanai, bet ne attīstībai. Turklāt nav vēl zināms, kad finansējumu varēs saņemt.
Ministrijai un Pašvaldību savienībai ir pretēji viedokļi par novadu pārvaldes formu. Pašvaldības negrib atteikties no tiesībām būt noteicējām savā teritorijā, bet ministrija uzskata, ka to darbinieki vairāk jākontrolē. Vēl jāšaubās, vai būs iespējams vienoties par novadiem.
