Drīz Latvijas iedzīvotāji varēs lepni teikt: esam pasaules elitārākajā valstu klubā. Jau pērn sākās Latvijas komisāra, kas pārstāvēs mazās Latvijas intereses Eiropas Komisijā, meklējumi.
Drīz Latvijas iedzīvotāji varēs lepni teikt: esam pasaules elitārākajā valstu klubā. Jau pērn sākās Latvijas komisāra, kas pārstāvēs mazās Latvijas intereses Eiropas Komisijā (EK), meklējumi.
Ilgi Einars Repše turēja slepenībā iespējamā komisāra vārdu. Jau krietnu laika sprīdi bija zināms, ka visticamākā kandidatūra ir ārlietu ministre Sandra Kalniete, tomēr intriga saglabājās līdz brīdim, kad par to sāka nervozēt koalīcijas partneri. Ilgstošais slepenības plīvurs neapmierināja pārējās partijas, kas atkal uzmeta lūpu. Interesanti, kā notikumi virzītos tālāk, ja premjers beidzot nenosauktu komisāra amatam S.Kalnieti. Izskatās, ka premjers neko nav mācījies no referenduma nakts notikumiem, varbūt viņš no šādiem pavērsieniem nebaidās, jo jūtas stiprs, tomēr domu un ideju apspriešana ar valdības partneriem E.Repšem joprojām ir problemātisks process. Ja tā turpināsies, tad premjera iniciatīvas partneri uzzinās tikai brīdī, gan par tām jābalso.
Lielākā daļa politiķu un ekspertu S.Kalnietes kandidatūru vērtē pozitīvi. Jāatzīst, ka līdz šim viņa godam aizstāvējusi ārlietu ministres posteni. Viņa kļuva par ārlietu ministri laikā, kad visi lielie ES un NATO iestāšanās priekšdarbi bija paveikti, tur lieli nopelni pienākas iepriekšējo valdību ārpolitikas lauciņa kopējiem. Neapšaubāmi, ārlietu ministre ir kļuvusi par Latvijas ārpolitikas simbolu, ar viņu konkurēt var tikai prezidente. Var teikt, ka daiļā dzimuma pārstāves ir monopolizējušas Latvijas tēla veidošanu pasaulē. Domājams, ka kļūt par valsts ārpolitikas tēlu S.Kalnietei nebija grūti, jo aiz muguras darba pieredze Latvijas vēstnieces amatā ANO un Francijā. Vairākus gadus darbojoties diplomātijas jomā, gan jau viņai ir zināma kāda panākumu recepte.
Domāju, ka premjera izvēli par labu šai kandidatūrai noteica vairāki faktori. Kalniete ir pazīstama ar diplomātijas niansēm, kas noder, darbojoties EK. Ar savu pieredzi un spējām viņai nenāksies lauzīt galvu, kā ietekmēt Eiropas vadoņus, lai aizstāvētu Latvijas intereses. Ārlietu ministre ir politiski “nesasmērējusies”, pat vairāk, viņa nav bijusi iesaistīta skandālos. Nežēlīgā politikas vide ir viņu saaudzējusi, tas liek domāt, kā viņai klāsies Briselē, kur cīņa par ES dalībvalstu interesēm ir sīva. Lai gan S.Kalniete ir tuvu “Jaunā laika” politiskajai virtuvei, tomēr nav partijas biedre. Tādējādi “Jaunais laiks” varētu mēģināt distancēties no S.Kalnietes, ja kaut kas noiet šķērsām.
S.Kalniete pēc 1.maija uzreiz nekļūs par pilntiesīgu EK locekli. Pirmos sešus mēnešus viņa apgūs komisāra pienākumus, vēl nav skaidrs, kāda būs viņas atbildības joma. Lai kļūtu par komisāru, nepietiek tikai ar Latvijas Ministru kabineta un EK prezidenta atbalstu, jāiegūst arī Eiroparlamenta akcepts. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji sagaidīs valsts pilntiesīgu komisāru ES tikai pēc Eiroparlamenta vēlēšanām jūnijā.
