LBAS informatīvajā dienā, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit visu nozaru arodorganizāciju vadītāji no Alūksnes rajona, klausītājus uzrunāja LBAS priekšsēdētāja vietnieks E.Baldzēns, juriskonsuls Ā.Freibergs un eksperte sociālajos jautājumos I.Homko.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) informatīvajā dienā, kurā piedalījās vairāk nekā trīsdesmit visu nozaru arodorganizāciju vadītāji no Alūksnes rajona, klausītājus uzrunāja LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, juriskonsuls Ārvalds Freibergs un eksperte sociālajos jautājumos Irīna Homko.
“Veiksmīgi veidojas LBAS sadarbība ar Darba devēju konfederāciju un Latvijas Pašvaldību savienību. Traucē tas, ka daudziem jaunās Saeimas deputātiem nav izpratnes par konstruktīva dialoga principiem,” vērtē E.Baldzēns un analizē vairākas strīdus situācijas, kuru risināšanā LBAS ņēmusi aktīvu dalību.
Šobrīd Savienība aktīvi strādā, lai panāktu, ka palielinās ar nodokli neapliekamo algas minimumu. Organizācija atbalsta Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, jo tas varētu sekmēt arodbiedrību biedru labklājību.
“Arodbiedrību galvenais uzdevums ir sekot līdzi, lai darba ņēmējs par paveikto saņemtu pienācīgu samaksu. Tomēr situācijā, kad algas un pensijas bieži vien nespēj nodrošināt iztikas minimumu, mūsu redzeslokā ir ikviena problēma, kas ietekmē arodbiedrību biedru dzīves līmeni,” uzskata E.Baldzēns. Somijā veiktie pētījumi liecina, ka uzņēmumos, kuros ir spēcīga arodbiedrība, ir arī labāks sociālais dialogs un augstāka darba samaksa. LBAS aktivitātes piemērs ir diskusija ar akciju sabiedrību “Latvijas gāze” par tarifu paaugstināšanu. Arodbiedrībām bijis grūti panākt, ka viņu viedokli publicē masu saziņas līdzekļos, jo oponenti ir nozīmīgi reklāmdevēji un kontrolē presi. E.Baldzēns uzskata, ka kaut ko panākt var vienīgi neatlaidīgi un regulāri atgādinot savas prasības. Lai tās varētu argumentēti pamatot, ir nepieciešams veikt virkni pētījumu, taču līdzekļu trūkuma dēļ pagaidām tas nav iespējams.
Ā.Freibergs uzskata, ka darba strīdus visbiežāk izraisa neinformētība par likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē darba attiecības, kā arī atšķirīga izpratne par darba pienākumu izpildi no darba devēja un darba ņēmēja puses. Risinājums ir darba koplīgums, kas regulē strādnieku kolektīva un darba devēja attiecības. Ā.Freibergs informē, ka LBAS izdevusi informatīvu materiālu par šāda koplīguma veidošanu. Viņš domā, ka galvenais panākumu priekšnoteikums ir prasme vienoties par kopīgiem mērķiem. Pretējā gadījumā strādnieku kolektīvs sarunās ar darba devēja komandu, ko parasti veido uzņēmuma direktors, grāmatvedis un jurists, zaudē. Uz sarunām ar darba devēju nevajadzētu iet kā uz kauju ar nāvīgu ienaidnieku. Tām gatavojoties, labi jāpārdomā prasības un konkrēti priekšlikumi to sasniegšanai.
Visi runātāji uzsvēra, ka arodbiedrību nozīme Latvijā palielinās. Šāda tendence vērojama arī pasaulē kopumā.
“Protams, cilvēks sev vēlamo rezultātu var panākt arī cīnoties viens, tomēr tam nav garantijas. Arodbiedrības panāktās vienošanās ir juridisks fakts. Arī kolektīva protesta akcija noteikti ir efektīvāka nekā viena cilvēka emociju izvirdums,” uzskata Ā.Freibergs.
