***

Zvaigzne debesu tālē…

* * *
Zvaigzne debesu tālē
Actiņu piemiedz man.
Vai tad, kad tā bālē,
Tavās domās mans vārds skan?
Vai tā sveicina tevi
No manis jel kad?
Es to lūdzu ik reizi,
Acīs skatoties tai,
Skatos zvaigznēs un lūdzu
Kaut tikai dažreiz,
Lai tev, skatoties zvaigznēs,
Domās mājotu es.
Dari brīnumu, zvaigzne,
Iemirdzies spožāk ikreiz,
Kad mana drauga acis
Tev pievērstas tiek.
Varbūt viņš ieraudzīs
Tavā mirdzumā acis manas,
Un padomās, ka tik bieži
Bez viņa tās skumjas ir.
***
Krāsu mācība
“Kādā krāsā ir ziema?”
“Sniega baltumā,
Ledus zilumā,
Zaļā – no eglīšu zariem,
Kur svētku svecītes mirdz.”
“Lūk! Pareizi – mirdzošā,
Jo visas ziemas krāsas,
Ir tītas mirdzošā miglā!”
“Pavasara krāsas tad kādas?”
“Pavasarim krāsas ir dažādas,
Bet noteikti klāt piejaukta
Laime un mīlestība!”
“Tagad es sapratu!
Vasarai, tātad, baltidzeltenā –
No margrietiņu smaidošām
sejiņām,
Zila – zvaniņu, zaļa – zāles,
Un zeltaina no siena
Un briestošām rudzu vārpām.
Bet kas klāt piejaukts?”
“Prieks, draudziņ mans!
Liels, pasakains prieks!”
“Rudenī gan laikam drūmas
krāsas?”
“Nē! Varbūt mazliet skumjas,
Bet tomēr raibas,
Auglīguma pilnas krāsas!”