Tik rudenīgus vai gluži pretēji – pavasarīgus – Ziemassvētkus kā šogad nebija nācies piedzīvot. Lai gan brīnumi nu jau kļuvuši gluži vai par ikdienišķu parādību, tomēr Ziemassvētku laiks bez sniega segas tomēr šķiet savāds.
Tik rudenīgus vai gluži pretēji – pavasarīgus – Ziemassvētkus kā šogad nebija nācies piedzīvot. Lai gan brīnumi nu jau kļuvuši gluži vai par ikdienišķu parādību, tomēr Ziemassvētku laiks bez sniega segas tomēr šķiet savāds. Bet mainās pasaule, mainās sabiedrība un acīmredzot arī daba. Ziemassvētkos par galveno jau nevar uzskatīt tikai pārslu virpuli aiz loga, bet gaišumu, ko tie iededz katra sirdī ar svecītēm eglītē, baznīcas zvaniem vai pīrāgu smaržu. Galu galā varbūt pamazām jāpierod pie domas, ka šo svētku gaidīšanas laikam piederas arī lietus.
Lai nu kā, svētki aizvadīti, un, decembra prieku un darbu mutulī ierauts, tikai tagad kārtīgi sāc apjaust, ka atkal viens gads riņķī, un rodas dažādas izjūtas. No vienas puses jaunā gada sagaidīšana, protams, ir vieni no priecīgākajiem un jautrākajiem svētkiem, no otras puses – sāc domāt, cik laiks tomēr ir nežēlīgs. Atkal viens gads aizslīdējis, aizskrējis un aizjoņojis! Pa kuru laiku, tu tikai brīnies un apstājies uz mirkli pirms nākamā skrējiena. Nu ko var darīt, ja dzīves ritms ar katru gadu paliek aizvien straujāks un baidies, ka kaut ko nenokavē.
Tradicionāli gada beigas un jauna sākums ir kā atskaites punkts, pārlūkojot piedzīvoto, padarīto vai peļot sevi par to, kas palicis nedarīts. Protams, pārdomājam savas kļūdas, neveiksmes un, mācoties no tām, gūstam kādu noderīgu atziņu nākamajam gadam. Šis gads paliks atmiņā ar vēsturisko balsojumu, kurā apliecinājām piederību Eiropas Savienībai. Īsti pat neapjaušot, ka iestāšanās, kas šķita tik tāla, kļūst par realitāti ar ikdienišķām rūpēm. Tāpēc zināms satraukums valda gan zinātājos, gan nezinātājos par to, kas sagaida mūs vienotajā Eiropā nākamgad – pretrunīgā Pērtiķa zīmē.
Tieši par iestāšanos Eiropas Savienībā šogad saņēmām ļoti daudz vēstuļu no jums. Nebūšanu, problēmu jau gana arī uz vietas, tādēļ jūs zvanāt vai rakstāt, taču daudz jauku vēstuļu esam saņēmuši arī par patīkamām un skaistām lietām. Sirsnīgs paldies visiem vēstuļu rakstītājiem! Jūsu vēstules un zvani redakcijā vienmēr ir ļoti gaidīti! Esam centušies palīdzēt, cik tas ir mūsu spēkos, un priecājamies, ja tas izdevies. Daudz mīļu laba vēlējumu no jums saņēmām arī gadu mijā. Pateicamies par tiem un ceram, ka būsiet tikpat čakli lasītāji un rakstītāji, gaidīsim jūsu zvanus un vēstules arī nākamgad! Pie svētku galda gribas domāt ko jauku. Novēlu steigu, rūpes un raizes uz brīdi nolikt malā un, pārfrāzējot romāna “Vējiem līdzi” galvenās varones Skārletas vārdus, teikt: par to domāšu nākamgad! Lai laimīgs jaunais gads mums visiem!
