Alsviķu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” skolotājas un vecākās grupas audzēkņi gāja ķekatās. Viņi pārģērbās un iejutās lāča, kazas un čigānu lomās.
Alsviķu pagasta pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” skolotājas un vecākās grupas audzēkņi gāja ķekatās. Viņi pārģērbās un iejutās lāča, kazas un čigānu lomās.
Ķekatnieki apdziedāja pagasta padomes, kultūras nama, bibliotēkas darbiniekus un izdancināja tos. Viņi apturēja automašīnas, lai izzīlētu nākotni caurbraucējiem. Pareģojumi ir iepriecinoši – nākamais gads būšot bagāts, netrūks ne maizes, ne veselības. Vajadzēja arī dejot ar lāci vai kazu, visiem ķekatniekiem dziedot.
“Mācām bērniem Ziemassvētku tradīcijas un ticējumus, ķekatās iešana ir tradīcija,” skaidro “Saulītes” audzinātāja Baiba Spiridonova.
Senāk latvieši no Mārtiņiem līdz pat Metenim gāja masku gājienos. Izplatītākie bija ķekatas, budēļi un čigāni. Viņi devās no mājas uz māju, trokšņodami un dziedādami.
Ja kāds prata spēlēt mūzikas instrumentu, izmantoja arī to. Ja ne, iztika ar sadzīves priekšmetiem: pannām, katliem, veļas dēļiem un govju zvaniem. Kas nelaida ķekatniekus mājā, palika bez to nestās svētības, veselības un auglības.
