“Eiropas Savienības strukturālo fondu un atbalsta programmu sniegtās iespējas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai” – tāda bija tēma sanāksmei.
“Eiropas Savienības (ES) strukturālo fondu un atbalsta programmu sniegtās iespējas uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai” – tāda bija tēma sanāksmei, kas 11.decembrī Siguldā pulcēja gandrīz 100 vidzemniekus un kurā iespēju piedalīties man deva Alūksnes pilsētas dome.
Finanšu ministrs Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka tieši uzņēmējdarbības un inovāciju atbalstam paredzēts izmantot 25 procentus no ES piešķirtā finansējuma Latvijai, kas nākamos trīs gadus būs 830 miljoni eiro (625 miljoni eiro ES un 205 miljoni eiro Latvijas finansējuma). Kā jau ziņots plašsaziņas līdzekļos, šo fondu izmantojumu nosaka pati Latvija, veidojot Attīstības plānu 2004. līdz 2006.gadam. Plāns šobrīd atrodas pēdējā apstiprināšanas stadijā Eiropas Komisijā, pēc apstiprinājuma to sauks par Vienoto programmdokumentu.
Būs noteiktas prioritātes
Latvija Attīstības plānā ir noteikusi piecas prioritātes: līdzsvarotas attīstības veicināšana; uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana; cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana; lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana; ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana; tehniskā palīdzība.
Uzņēmējiem, kuri attīstībai vēlas piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, galvenā institūcija, ar kuru nāksies saskarties, būs Latvijas Attīstības aģentūra (LAA). Tas tādēļ, ka šī aģentūra būs tā sauktais granta shēmas apsaimniekotājs valsts atbalsta programmu (VAP) realizācijai uzņēmējdarbības veicināšanai. Citiem vārdiem, valdība pilnvarojusi LAA izsludināt konkursus līdzekļu saņemšanai, pieņemt un izvērtēt uzņēmēju iesniegtos projektus, kā arī veikt projektu īstenošanas uzraudzību.
LAA un Ekonomikas ministrijas piedāvātie atbalsta virzieni jeb valsts atbalsta programmas uzņēmējiem ir šādas: * atbalsts konsultācijām un komercsabiedrību dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās;
* atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai (atbalsta izmaksas tehniskās priekšizpētes darbiem – instrumenti un iekārtas, materiāli, konsultācijas, darba apmaksa);
* atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai (atbalsta, piemēram, ēku, ceļu pievadu, elektrības pievadu rekonstrukciju vai izbūvi, tehnoloģisko iekārtu iegādi, patentu iegūšanu);
* atbalsts mazo un vidējo komercsabiedrību riska kapitālam (komercsabiedrībām ar specializāciju investīciju pārvaldē);
* atbalsts nodarbināto kvalifikācijas paaugstināšanai, pārkvalifikācijai un tālākizglītībai.
Izveidota mājas lapa internetā
LAA pārstāvis Jānis Gūtmanis rosināja par iespējamiem projektiem domāt jau tagad, lai arī projektu pieteikumus varēs sākt iesniegt LAA no 2004. gada marta vai aprīļa (tiks izziņots).
Lai varētu pieteikties, uzņēmējam būs jābūt reģistrētam Latvijas Republikas Komercreģistrā. Šobrīd ir iespējams iepazīties ar projektu sagatavošanas vadlīniju projektiem LAA mājas lapā internetā (www.lda.gov.lv/lat/inner/vap).
Nebūtu jāraizējas par projektu noformējuma kritērijiem, jo būs pieejamas veidlapas, sākot no paša projekta pieteikuma līdz pat standarta iepirkuma, CV, apliecinājumu un citu nepieciešamo dokumentu sagatavošanai.
Plānots, ka projekta pieteikuma izskatīšanas termiņš būs orientējoši divi mēneši. Apstiprinājuma gadījumā slēgs līgumu ar LAA par projekta īstenošanu, un tikai no šī datuma radušās izmaksas varēs apmaksāt no ES struktūrfondiem. ES līdzfinansējuma apjoms katram no pieciem minētajiem atbalsta virzieniem ir konkrēti noteikts un svārstās no 35 līdz 80 procentiem, tāpat kā minimālais pieprasītais ES granta apjoms, kas pa virzieniem ir no 500 līdz 5000 latiem.
Tomēr jāatceras, ka projekti darbojas pēc principa, ka naudas atmaksāšana iespējama tikai pēc projekta pabeigšanas, un reāli tas varētu būt orientējoši mēnesi pēc rēķinu iesniegšanas. Tādēļ, lai projektu realizētu, acīmredzot, bez banku kredītiem neiztikt.
Pilsētās rīkos izglītojošus seminārus
LAA pārstāvis informēja, ka nākamā gada sākumā, sadarbībā ar reģionu attīstības aģentūrām, visās Latvijas pilsētās rīkos skaidrojošus seminārus. Semināros katrai pilsētai arī izsniegšot CD-ROM ar visām projektu pieteikumam nepieciešamajām veidlapām. Turklāt J.Gūtmanis uzsvēra, ka seminārus rīkos un konsultācijas sniegs arī bankas.
Finanšu ministrs informēja, ka 17.decembrī atklās portālu (www.esfondi.lv), kurā būs apkopota visa informācija par ES struktūrfondiem, kas līdz šim bija meklējama dažādu institūciju mājas lapās. Jācer, ka tas ikvienam interesentam ļaus pārskatāmā veidā iepazīties ar struktūrfondiem un pilnīgāk izmantot to piedāvātās iespējas.
Likumsakarīgi, ka uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir iekļauta kā svarīga prioritāte topošajā Alūksnes pilsētas nākotnes vīzijā.
Pienākumu veikšanā ik dienas saskaršos ar dažādu ES fondu izmantošanas iespējām, tāpēc aicinu, ja rodas jautājumi par šo tēmu vai ir vēlme apspriest konkrētas idejas, zvanīt man pa tālruni 4381505 vai sūtīt e-pastu inga.ausekle@aluksne.lv.
Lai mums visiem nākamais gads nes radošas ieceres un stūrgalvīgu apņēmību to īstenošanā!
