Alūksniete Ganda Beķere jebkuram varētu pastāstīt, ko nozīmē visu mūžu darīt sirdij iemīļotu darbu. Vairāk nekā 40 gadus viņa strādājusi par konditori Alūksnes rajona patērētāju biedrībā un nav mainījusi darbavietu.
Alūksniete Ganda Beķere jebkuram varētu pastāstīt, ko nozīmē visu mūžu darīt sirdij iemīļotu darbu. Vairāk nekā 40 gadus viņa strādājusi par konditori Alūksnes rajona patērētāju biedrībā un nav mainījusi darbavietu.
Viņa sarēķinājusi, ka šajā laikā viņas darbavietai nomainījušies 15 direktori. Pieredzējusī konditore zina, cik liels ir uztraukums pirms plaša mēroga konditoru sacensībām un kāds gandarījums rodas, ja paveikto citi ir atzinīgi novērtējuši.
Darba gaitas aroda lietpratēja beigusi tikai pirms trim gadiem, lai gan G.Beķere pārkāpusi jau septiņdesmit septiņu gadu slieksni. Tagad jūtoties labi, jo viņai pieder atmiņas par raženu darba mūžu. Ar īpašu mīļumu sieviete stāsta par bērniem un mazbērniem, pie kuriem allaž kavējas viņas domas.
“Nezinu gan, vai kādam konditora profesija ir tik liels sirdsdarbs kā man. Dienu un nakti par to bija jādomā. Ar mīlestību darbu darīju. Tik daudzās izstādēs piedalījos, visu republiku izbraukājām. Latvijā laikam tāda rajona nav, kur nebūtu bijusi ar izstādi. Kā man tas patika!” stāsta G.Beķere.
Nobērtu visu Alūksni
Konditora arodu G. Beķere apguvusi pašmācības ceļā, tikai darba gados zināšanas papildinājusi dažādos kursos un konkursos. Viņai vienmēr paticis ko jaunu izdomāt un eksperimentēt. Ja iecere izdevusies, tad sirds bijusi mierīga.
“Atceros, ka kādreiz rajonu sacensībās, kur veikumu prezentēja arī konditori, sīva konkurence bija starp Alūksnes un Bauskas rajonu. Finālā konditoru konkurss bija noteicošais, un mēs arī uzvarējām,” stāsta sieviete.
Vai G.Beķere ir skaitījusi, cik tortes izcepusi? Viņa jokojas, ka visu Alūksni varētu ar olām apbērt, cik daudz no tām kūku izcepusi. Dienā pa 100 līdz pat 300 olām saldos našķos izcepts. Tortes arī pašai visvairāk paticis cept.
Pirmo torti cepusi kopā ar konditoru Gunāru Kļaviņu cehā, kur tagad atrodas veikals “Otto”. Īpaši noslogotas bijušas gada nogales, kad konditori rāvušies vaiga sviedros. Kā decembra sākumā sākuši cept piparkūkas un citus konditorejas izstrādājumus, tā līdz pat svētku dienai. Dienā izcepts 300 līdz 400 kilogramu piparkūku.
Tad, kad aizgājusi pelnītā atpūtā, G. Beķere kūkas un cepumus arī mājās vairs negatavojot. Vienīgais speciālais pasūtījums no mazdēla ir biezpiena torte.
Nevar bez piparkūku smaržas
“Konditora darbam veltītie gadi ir pagājuši. Kādreiz nopērku mīklu un lielas piparkūkas izgreznoju ar mazbērnu vārdiem, lai viņiem ir īpašs prieks,” apgalvo sieviete.
Īpašas piparkūku receptes viņai neesot, svarīgi, lai mīklai netrūktu garšvielu un taukvielu.
“Kad es biju maza, mamma audzēja cukurbietes, vārījām sīrupu un tad cepām piparkūkas. Lieli grozi mūsmājās bija pilni ar piparkūkām,” atzīst sieviete. Mamma bijusi liela saimniece, garu mūžu nodzīvojusi – līdz 96 gadu vecumam, no viņas Ganda mantojusi sievišķīgās prasmes.Tālāk tās nodotas prasmīgās konditores mazmeitai Ilzei.
G.Beķere uzskata, ka ik mājā pirms Ziemassvētkiem jābūt piparkūku smaržai. Tās jāprot cept katrai namamātei, mīklu var arī nopirkt veikalā. Vislabāk piparkūkas ir cept krietni pirms Ziemassvētkiem, tad tās ir mīkstākas. Vislabāk – nedēļu vai divas pirms svētkiem.
Ziemassvētku vakarā galdā viņa parasti liekot deviņus ēdienus, tie šajā naktī jāēd septiņas reizes. Latviskās tradīcijas stingri ievērojot – obligāti galdā jābūt putraimu desai, pīlei un zirņiem.
“Bērni šajā naktī skrien ap ābelēm, lai nākamgad būtu laba raža,” saka alūksniete.
Nevarēja izturēt disciplīnu
Sarunājoties ar viņu, nevar nesajust G.Beķeres labestību un dzīvesprieku.
“Tāda esmu, bet stingra. Darbā prasīju no padotajiem precizitāti. Bija arī tādi, kas nevarēja šādu disciplīnu izturēt, tāpēc no ceha aizgāja,” saka viņa.
Pie viņas skolojušies daudzi nākamie konditori. Nesen Rīgā, atpūtas kompleksā “Lido”, viņa nejauši sastapusi vienu no bijušajām audzēknēm, kuru dzīves gaitas aizvedušas projām no Alūksnes. Tad sirdī ielijis prieks, ka viņu atceras.
Viņa pastāsta arī to, kā tikusi pie neparastā vārda. Ģimenē gaidījuši piedzimstam dēlu, bet pasaulē nākusi meita, kurai māte vārdu Ganda atradusi indiešu literatūrā.
Atgādina, ka jāatpūšas
Kolēģi vēl tagad mudinot, lai viņa nākot uz cehu strādāt, taču pieredzējusī konditore atsakoties to darīt, jo tuvinieki par to dusmošoties.
“Viņi man atgādina, ka tagad ir jāatpūšas, lai daru tikai mazus darbus. Man ir tik jauki seši mazbērni, kas palīdz. Kaut visiem tādi būtu!” ar asarām acīs stāsta G.Beķere.
Ziemā daudz lasot un adot. Viņa atklāj, ka patīkot darboties dārzā, pagrabs esot pilns ar dažādiem dārzeņu konserviem un kompotiem, arī kopīgi ar vīru darinātais vīns.
“Skaistu mūžu esam nodzīvojuši. Nākamgad 21.janvārī apritēs 52 kopdzīves gadi. Esmu apmierināta gan ar darbu, gan dzīvi kopumā. Un tagad viss skaistais turpinās, arī manos bērnos un mazbērnos,” atzīst G. Beķere.
