Alūksniešu Marinas un Māra Nikandrovu ģimene ar četriem bērniem dzīvo divās istabās ar nelielu virtuvi koka mājas jumta izbūvē.
Alūksniešu Marinas un Māra Nikandrovu ģimene ar četriem bērniem dzīvo divās istabās ar nelielu virtuvi koka mājas jumta izbūvē. Viņi ir no tiem apmēram 70 pilsētas iedzīvotājiem, kas saņem garantētos minimālos ienākumus (GMI) – 15 latu mēnesī katram cilvēkam, kā arī bērnu pabalstus.
Vai ar tiem var samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem un paēst, lai būtu spēks strādāt? Latvijas Pašvaldību savienība diskusijās ar Labklājības ministriju vienojusies, ka nākamajā gadā garantētie minimālie ienākumi katram varētu būt 18 lati. “Vienam cilvēkam papildus trīs lati neko daudz nemaina. Bet mēs varēsim maksāt par siltām pusdienām dēlam Romānam. Tagad viņam uz skolu dodu līdzi maizītes,” atzīst M.Nikandrova.
Viņa ilgstoši ir bezdarbniece, jo pēc ķīmiskās šķiedras operatores profesijas apguves Daugavpilī darbu nevarēja atrast. Vīrs strādāja mežā un gateros, līdz mugurkaula deformācija liedza iesaistīties smagos fiziskos darbos. Tagad viņš palīdz vecākiem, bet tie ģimenei nodrošina dārzeņus. Marinu satrauc, ka līdz ar bērniem aug arī viņu vajadzības. Ir jāpērk grāmatas, burtnīcas, rakstāmpiederumi, sporta inventārs. Sanita un Marija atrodas diennakts bērnudārzā Alsviķos, jo par to jāmaksā mazāk kā Alūksnes pirmsskolas iestādēs. Mājās ir tikai mazā Kristīne. Kad māte nodarbināta pagaidu sabiedriskajos darbos, tēvs paliek ar meitu. Marina cenšas nedomāt par nākotni, jo nespēj tajā saskatīt neko iepriecinošu. Nav zināms, kā varēs iztikt, kad pēc noteiktā laika pārtrauks GMI izmaksu.
Alūksnes pilsētas Sociālās palīdzības centra vadītāja Lolita Krūmiņa novērojusi, ka daudzi nosoda GMI pabalsta saņēmējus. Tiem esot laba dzīve – deviņus mēnešus var saņemt 15 latus no nodokļu maksātāju naudas.
“Dažs bezdarbnieks ir neēdis un tā novārdzis, ka nespēj strādāt. Bet no malas izskatās, ka viņi ir slinki, jo gausi kustina slotu, slaukot ietvi. GMI palielināšana par trim latiem vēl palielinās sabiedrības nievājošo attieksmi pret viņiem,” uzskata L.Krūmiņa.
Protams, ir tādi pabalsta saņēmēji, kas to izmanto alkohola iegādei. Tomēr nevajadzētu visus “mest pār vienu kārti”. Sevišķi grūti atrast darbu ir pirmspensijas vecumā.
Šogad pastāvīgu darbu strādāt sācis tikai viens cilvēks, kas saņēma GMI.
