Man un manai labākajai draudzenei Sanitai astes ir sasietas jau no pirmās klases. Kopā sēdējām visus četrus gadus.
Man un manai labākajai draudzenei Sanitai astes ir sasietas jau no pirmās klases. Kopā sēdējām visus četrus gadus. Klases ekskursijā man ar Sanitu bija ļoti labs pierādījums mūsu draudzībai. Rīgā, kad bijām ekskursijā, bijām sapirkušās, vajadzēja maksāt. Meklēju visās kabatās, bet naudas nebija, tā bija palikusi autobusā. Sanita man naudu aizdeva, un viss beidzās labi. Brīvdienas arī ir viens no pierādījumiem, ka mums ir sasietas astes. Vienmēr mēs viena otrai zvanījām divreiz dienā. Bieži sarunājām aiziet uz bibliotēku vai uz kino. Bet, kad jāiet uz skolu, atkal varu satikt Sanitu. Kā vienmēr mēs sēžam kopā. Ja jāstrādā grupā, es cenšos strādāt ar Sanitu. Es gribu, lai mūsu sasietās astes būtu vēl ilgi kopā.
Liene Smetele, 5.b klase
***
Reiz zaķis Vinnijs gāja pie brālēna Čelsija. Viņi bija labi draugi. Un kad abi tiek kopā, viņus no rotaļāšanās nevarēja dabūt vaļā!
Kad Vinnijs aizgāja pie Čelsija, viņi spēlēja spēli “Sasiesim astes”. Tā bija viņu mīļākā spēle. Bet tajos laikos zaķiem bija garas astes, apmēram tik garas kā lapsas astes.
Viņiem patika siet astes, bet vienā reizē brālēni sasēja astes tik cieši, ka viņi nevarēja astes atsiet. Viņi rāva un plēsa, bet astes vaļā nedabūja. Viņi iedomājās skriet katrs uz savu pusi. Viņi skrēja un pēkšņi astes noplīsa, un pie muguras abiem bija maza ļipa, bet garās astes noplēstas no muguras gulēja zemē.
No tā laika visiem zaķiem ir īsas astes!
Justīne Stavecka, 5.b klase
***
Peļu konkurss
Dzīvoja reiz peles jautras,
Viņām bija astes smalkas,
Konkursu tās rīkoja,
Kurai aste skaistākā.
Tā, kas dzīvoja aiz kastes,
Asti sasien gredzenā.
Tā, kas dzīvoja zem kastes,
Asti augstu saslēja.
Pārējās, kas pagrabā,
Astes lentēs sasēja.
Pēkšņi kaķis atskrēja,
Konkursu tām izjauca!
A.Junkurs, 5.b klase
***
Sasiesim astes
Divi mazi velnēni,
Kuriem patīk nedarbi,
Skrien pa elli divatā.
Ko lai šodien padara?
Lielais velns tiem pretī slāj
Kur nu iesi, mazo brāl”?
Iešu tur, kur katru dien”
Nedarbi man galvā lien.
Velnēns, kuram vārdā Ciķis,
Meklē, kur būs paprāvs striķis.
Abi astes kopā sies,
Un pa elli tālāk skries.
Velnēniņi noskumuši
Lēnām iet uz māju pusi.
Astes kopā sasējuši,
Vaļā gan nav dabūjuši.
Marta Pedece, 5.d klase
***
Sasiesim astes!
Suns ar kaķi satikās,
Un tie abi apsēdās.
Abiem doma ienāk prātā,
Ka var astes sasiet kopā.
Tad nu ņēmās astes siet,
Kamēr suns sāk skaļi riet.
“Kas par lietu? Kas nav tā?”
Kaķis jautā balsī uztrauktā.
“Nav nekas, tik lieta viena,
Tā mums paies visa diena,
Jo nav aste sasieta,
Ūsa tās vietā piesieta.”
Abi vaļā sēja mezglu
Un no jauna astojās.
Beidzot astes bija sietas,
Tādas, lūk, tiem bij tās lietas.
Dāvis Kārkliņš, 5.b klase
***
Sasiesim astes!
Sasieniet astes kā peļastes,
Sasieniet astes kā suņastes,
Sasieniet astes gluži kā kastes.
Sasiesim astes dažādi,
Siesim astes mezglu mezgliem,
Siesim astes kārtu kārtām.
Viena aste, otra aste, trešā aste…
Astes siesim stipri,
Tā lai neatsietos vaļā tās,
Lai mēs visiem pateikt varam,
Ka mēs astes stipras darām!
Sanita Pāsa, 5.c klase
***
* * *
Paldies saku dzejniekam –
Novadniekam mūsējam.
Par skaistajiem pantiņiem –
Par zvēriņiem, ērmiņiem,
Un cilvēku bērniņiem.
Armands Girbe, 2.b klase
