Šomēnes laikraksta “Alūksnes Ziņas” darbinieki tikās ar saviem lasītājiem Virešu pagastā. Viesos šoreiz bija Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite.
Šomēnes laikraksta “Alūksnes Ziņas” darbinieki tikās ar saviem lasītājiem Virešu pagastā.
Viesos šoreiz bija Alūksnes Lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Viola Kaparšmite. Viņa klātesošajiem stāstīja par piena kvotām, zemes reģistrēšanu un maksājumiem, ko lauksaimnieki varēs saņemt pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES).
Klātesošie guva informāciju par laikrakstu un tā rīkotajām akcijām, pasākumiem. Pildspalvas ar “Alūksnes Ziņu” simboliku, atbildot uz konkursa jautājumiem, saņēma Ginta Buža, Inita un Indra Vilemsones, savukārt avīzes abonenementu decembrim – Linda Zāga.
V.Kaparšmite pauda viedokli, ka pēc Latvijas uzņemšanas ES no 2004.gada 1.maija, nebūs tā, ka visi iedzīvotāji pārcelsies uz dzīvi pilsētā. “Nav vērts gausties, bet pašiem ir jādomā, kā dzīves apstākļus uzlabot. ES ir paredzēts atbalsts pašapgādes pusnaturālajām saimniecībām. Uz to varēs pretendēt saimniecības, kurās gada apgrozījums nebūs mazāks par 470 latiem un nebūs lielāks par apmēram 3000 latiem un kas regulāri atskaitās Valsts ieņēmumu dienestam. To saimniekiem vajadzēs izstrādāt projektu uz pieciem gadiem. Tajā jānorāda, ko viņš iecerējis paveikt šogad, ko iegādāties. Katru gadu saimnieks no ES varēs saņemt 1000 eiro, tas kopā 5000 eiro. Šis atbalsts būs domāts mazajiem zemniekiem, kam ir divas vai trīs govis. Tādējādi piecu gadu laikā viņi varēs paplašināt savu saimniecību,” uzsvēra V.Kaparšmite.
Viņa akcentēja, ka tiešos maksājumus no ES varēs saņemt par apsētu aramzemi, kultivētām pļavām un ganībām, papuvēm un ilggadīgiem stādījumiem. Savukārt nemaksās par atmatu, dabīgām pļavām un ganībām. “Tāpat maksājumus varēs saņemt par rapsi, rudziem, liniem, ilggadīgiem zālājiem, pākšaugiem un graudiem lopbarībai, kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai,” sacīja V.Kaparšmite.
Viņa atzina, ka vienreizēju pabalstu 25 000 eiro apmērā no ES varēs saņemt jaunie zemnieki, vecumā līdz 40 gadiem. Viņiem jābūt izglītības dokumentam par lauksaimniecību un praksei šajā nozarē. Finansējumu varēs saņemt arī dažādas nelauksaimniecības nozares.
“Manuprāt, gados jaunajiem zemniekiem vajadzētu nopietni padomāt, kam netradicionālam viņi varētu pievērsties. Ar to var pelnīt. Protams, ne uzreiz, bet pēc dažiem gadiem noteikti,” apgalvoja V. Kaparšmite.
“Šogad zāles lopbarībā ir maz proteīna, saimniekiem to ir jāņem vērā. Arī atālu barībai ir zemāka kvalitāte. Toties graudos, kas mitruma dēļ uz lauka bija sadzīti veldrē un sadīga, ciete esot pārvērtusies cukuros, tādēļ tie ir vislabākie lopbarībai. Lopiem trūkst vitamīnu. Graudu dīgšanas procenā ir iznīcināts E vitamīns. Tas nozīmē, ka var rasties problēmas ar govju apsēklošanu,” norādīja V.Kaparšmite.
Nākamā reize, kad laikraksta “Alūksnes Ziņas” darbinieki tiksies ar laikraksta lasītājiem, būs 2004.gada janvārī.
