Līdz šā gada 31. decembrim ikvienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras platība ir vismaz viens hektārs, apstrādātājam ir iespējams veikt priekšreģistrāciju, lai pieteiktos uz tiešajiem maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.
Līdz šā gada 31. decembrim ikvienam lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras platība ir vismaz viens hektārs, apstrādātājam ir iespējams veikt priekšreģistrāciju, lai pieteiktos uz tiešajiem maksājumiem par lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.
Pirms referenduma valdība un aktīvākie eirooptimisti solīja, ka Latvijas valsts saņems aptuveni vienu miljardu eiro labklājības un attīstības veicināšanai. Tagad ir parādījušies pirmie vēstneši, kas pēc nepilna gada sola lauksaimniekiem pirmo naudas plūsmu no Eiropas Savienības (ES) strukturālajiem fondiem. Atcerēsimies, ka oficiālā Latvijas iestāšanās ceremonija ES notiks 2004.gada 1.maijā.
Domāju, ka ikvienam zemkopim, kas atbilst reģistrācijas prasībām, būtu jāpiesakās uz solīto naudu. Vai tad tas ir slikti, ja mēs pieņemam to, kas domāts lauku attīstībai un mūsu labklājības veicināšanai? Maksājums par lauksaimniecībā izmantojamajām platībām ir vispieejamākais mazajiem zemniekiem. Nākamie maksājumi, uz ko varēs pretendēt, prasīs lielākas birokrātiskas procedūras, laika un nervu patēriņu. Tad katram zemniekam būs jāizlemj pašam, vai atmaksājas cīnīties par ES naudu.
Nevajadzētu aizmirst, ka ES nealkst pēc daudzām mazām piemājas saimniecībām, eirokrātiem problēmas rada arī citi jautājumi. Francijā tradicionāli pastāv ļoti daudz mazu saimniecību. Šajā valstī zemnieki bieži uzsāk streikus, lai piespiestu nacionālo valdību aizstāvēt viņu intereses ES struktūrās. Tādējādi rodas grūtības saskaņot ES dalībvalstu lauksaimniecības politiku. Savienības vadītāji nevēlas tādu pašu situāciju arī jaunajās dalībvalstīs.
Rodas jautājums, kādēļ ES piešķir lielas naudas summas jauno dalībvalstu lauksaimniecībai, jo vecās dalībvalstis būtu spējīgas apgādāt arī jaunās ar lauksaimniecības precēm. Atbildi varētu meklēt ES būtībā un vides politikā. ES ir diezgan elitārs valstu klubs, kura būtība pieprasa nodrošināt ikvienā dalībvalstī augstāku dzīves līmeni nekā citās valstīs, tādējādi šī savienība attaisno savu pastāvēšanu. Šīs savienības moto varētu būt – “Mēs esam labāki par citiem!”. Turklāt ES ir ieinteresēta videi nekaitīgā lauksaimniecībā. Arī par videi draudzīgu lauku saimniekošanu jeb bioloģisko lauksaimniecību paredzēts finansiāls atbalsts. Vidējās un vecākās paaudzes iedzīvotāji noteikti atceras, kā Padomju Savienības laikos lidmašīnas “AN-2” (tautā saukti “kukuruzņiki”) ar ķimikālijām smidzināja kolhozu laukus. Uz laukiem nonāca labi ja puse no ķimikālijām, pārējās bira uz lauku ēkām, mežiem un ūdenstilpēs. ES šāda vēsture neatkārtosies.
Saņemot šo vai citu maksājumu par lauku saimniecību, ES nenosaka, kā izmantot šo naudu, bet negribētos, lai kāds saimnieks vai saimniece šīs finanses izlietotu, nopērkot kārtējo spirtotā dzēriena pudeli. Saprotams, ka dzīve laukos daudzējādā ziņā ir grūtāka nekā pilsētā, tomēr naudu var izlietot nepieciešamām lietām.
Tie laiki, kad mācīja, kā rīkoties konkrētā situācijā, ir beigušies. Izvēle ir jūsu pašu ziņā, tomēr atcerēsimies, ka ES funkcionāri nelūgsies, lai mēs pieņemam šo naudu.
