Iedzīvotāju padome nav Laimes lācis

Kamēr Alūksnes novadā iedzīvotāju padomei tikai pirmie aizmetņi, Smiltenes novadā veiksmīgi darbojas iedzīvotāju padomes Apē, Gaujienas un Trapenes pagastos. Katrā vietā – piecu cilvēku sastāvā. “Mēs esam kā sūkļi, kuri staigā pa pilsētu vai pagastu un uzklausa iedzīvotājus. Pēc tam informāciju nododam pašvaldībai. Darām to brīvprātīgi un atalgojumu par to nesaņemam,” tā īsumā iedzīvotāju padomes darbību raksturo apenietis Nauris Teters – Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs.

Iedzīvotāju padomes ir jauns veidojumus – Apē, Gaujienā un Trapenē tās darbojas kopš vasaras. Pats N. Teters teic, ka padome strādā eksperimentālā režīmā – ir daudz nezināmā un nav stingru priekšrakstu, kādi uzdevumi tieši jāveic. Turklāt ne visos novados padomes ir, tādēļ pieredzes stāstu nav daudz. “Apes padomē iesaistījušies pieci darbīgi un aktīvi iedzīvotāji – zināmi vietējiem, tādēļ dažādus ierosinājumus nākas uzklausīt vienkārši, ejot pa ielu. Protams, cilvēkiem ir vieglāk pateikt mums, nevis doties uz pārvaldi vai pat braukt uz pašvaldību Smiltenē. Ne visiem ir arī skaidra sistēma, kam kas tieši jājautā. Vai arī ir kūtri un labāk dzīvos ar savu problēmu, nevis meklēs risinājumu iestādēs, kas viņiem liekas sarežģīti. Mēs esam tuvāki cilvēkiem. Dažādos līmeņos – kopā strādājam un svinam svētkus. Nereti tieši tad, kad iedzer mēriņu, runas atraisās un izgaismojas kādas problēmas. Sadzirdam, atceramies un nododam tālāk,” stāsta N. Teters.

Viss nenotiek uzreiz

Iedzīvotājiem būtu svarīgi saprast, ka padome nav pašvaldības darbinieki un par savu darbu nekādu algu nesaņem. “Dažkārt cilvēkiem liekas, ka mēs strādājam par pašvaldības naudu un mums ir savs budžets. Tā nav. Mūsu rīcībā nav nekāda finansējuma. Visu, ko darām, darām brīvprātīgi. Tieši tādēļ arī nevar reāli izdarīt kādus darbus, piemēram, tumšā ielas stūrī ierīkot apgaismojumu. Mums nav tādu iespēju. Mūsu iespēja ir vienīgi vērsties pārvaldē vai pašvaldībā,” stāsta N. Teters. Tāpat arī iedzīvotājiem jāsaprot, ka ne vienmēr problēmas var atrisināt uzreiz. “Man kā uzņēmējam tas ir saprotams. Piemēram, par kādu ideju iedomājos vienugad, tomēr neīstenoju. Pēc gada iedomājos vēlreiz, taču arī tad ne. Pēc četriem gadiem tomēr ideju īstenoju. Viss vienmēr nenotiek ātri,” saka N. Teters.

Apes iedzīvotāju padome kopā sanāk reizi mēnesī, ja ir kādi akūti pārrunājami jautājumi, – biežāk.

Izveidota padomes “whatsapp” grupa, kur katrs raksta to, ko dzirdējis no iedzīvotājiem. “Visi esam strādājoši cilvēki, un padome ir brīvprātīga iniciatīva. Neteiktu, ka interese būt padomē bija liela, ja pareizi atceros, bija tikai astoņi pretendenti – ievēlēja piecus. Visi esam strādājoši cilvēki, un šis mums ir papildu pienākums līdztekus darbam un ģimenei. Nebija tā, ka es izvēlējos būt padomē aiz neko darīt – man ir savs uzņēmums, trīs bērni. Laika jau tā nav, bet es par velti sēžu padomē,” ironizē N. Teters. Tomēr padomes ir vajadzīgas – ir pārliecināts viņš. “Ideja nav slikta. Iedzīvotājus uzklausa, informāciju nodod un, ja iespējams, problēmu atrisina. Esam entuziasti, kuri cīnās par savu ciematu,” saka N. Teters.

Padome nav Laimes lācis

Trapenes pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Irisa Popoviča 28 gadus veltījusi darbam pagasta pārvaldē – tagad iegūtā pieredze un zināšanas noder, strādājot iedzīvotāju padomē. “Iedzīvotāju padome redz, dzird un uzklausa vietējos iedzīvotājus. Lai savukārt viņu priekšlikumus izstāstītu pagasta pārvaldē un risinātu kopā ar pagasta pārvaldi. Vietējo pārvaldi neapejam un ar visiem jautājumiem vispirms vēršamies pagastā, un bieži vien daudzas lietas var atrisināt uz vietas. Iedzīvotāju padome ir starpnieks starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Protams, līdzīga loma ir pagasta pārvaldes vadītājam, zināmas paralēles var vilkt. Tomēr gribētos, lai iedzīvotāji saprastu, ka padomei ir jomas, kurās darbojas. Iedzīvotāju padome nav Laimes lācis, kurš atnesīs naudas žūksni sava pagasta attīstībai. Padome, piemēram, daudzdzīvokļu mājā neatrisinās apkures problēmas, neatvērsim kontus līdzekļu piesaistei. Tā arī nav mūsu kompetence. Dažkārt ir sajūta, ka mūsu loma ir pārvērtēta un no mums gaida vairāk. Darbojamies brīvprātīgi un nekādu samaksu nesaņemam,” teic I. Popoviča.

Vairāki iedzīvotāju padomes darbi nav redzami, bet padomes viedoklis un iesaiste ir bijusi. Piemēram, kad Trapenē slēdza vienīgo aptieku, padome vērsa pašvaldības uzmanību, ka trapenieši bez aptiekas nevar palikt, un rosināja meklēt risinājumu. Rezultāts ir, un Trapenē aptieka ir. Padome arī mudinājusi iedzīvotājus balsot par pagasta līdzdalības budžeta projekta ideju, kam finansējums saņemts, sarūpētas arī Ziemassvētku saldumu paciņas 1. līdz 3. klases bērniem. Pagājušajā nedēļā viņa sazinājusies ar “Omniva”, lai Trapenē būtu pakomāts. Vēl padome iesaistījusies pirmssvētku anedeles organizēšanā. “Visos kopā mūsos ir spēks, un tikai visi kopā varam paveikt lielas lietas sava pagasta labā. Trapene ir mans pagasts no pirkstu līdz pat matu galiņiem. Esmu te dzimusi, augusi un uzskatu, ka ar savu darbošanos varu palīdzēt savam pagastam attīstīties,” saka I. Popoviča.

Kopiena ir katrs iedzīvotājs

Gaujienas pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Ilva Lillmā norāda, ka veiksmīgas iedzīvotāju padomes darbības pamatā ir divi elementi – sadarbība ar iedzīvotājiem un pašvaldību. Padomei jāieklausās kopienas cilvēkos, savukārt pašvaldībai jāmēģina īstenot iedzīvotāju vajadzības. Tilts ir iedzīvotāju padome. “Mēs katrs, kurš dzīvo Gaujienas pagastā, varam ietekmēt notikumus un radīt vidi, lai pašiem patiktu dzīvot. Ja iedzīvotāji neiesaistās savas vides veidošanā, viņi daudz ko nezina un par daudz ko varbūt ir vilšanās. Savukārt jo vairāk iesaistās procesos, jo lielāka ir izpratne un var ietekmēt kādas lietas. Kopiena darbojas, ja tās iedzīvotāji darbojas,” saka I. Lillmā. Nākamais gads Gaujienas iedzīvotāju padomei solās būt darbīgs – ir daudz iedzīvotāju ideju, ko padome sadzirdējusi iedzīvotāju forumā. Piemēram, padome plāno Gaujienai iegūt Viedā ciema statusu, kas ir pašu iedzīvotāju iniciatīva, pārmaiņas ienesīs pagastu pārvalžu reforma, un, kā prognozē I. Lillmā, – gaujiešiešiem būs vairāk jāsadarbojas ar trapeniešiem.

Novembrī I. Lillmā ar vietnieci Aneti Esmeraldu Aizupieti piedalījās iedzīvotāju padomju forumā, guva gan vērtīgu pieredzi, gan iedvesmu, kā strādāt. “Iedzīvotāju padomēs ir spēks, un vairākās vietās ir labi piemēri, kā tās var ietekmēt vietējo dzīvi. Piemēram, Rēzeknē iedzīvotāju padomes ir jau desmit gadus. Iedvesmojoša ir Valles pagasta iedzīvotāju padomes darbība, kur gada laikā viņi spējuši atrisināt apmēram 70 dažādus iedzīvotājiem svarīgus jautājumus. Šādi labie piemēri iedrošina arī mūs,” saka I. Lillmā. Viena no idejām, kas izskanējusi forumā un būtu vērtīgi ieviest dzīvē, – pirms novada pašvaldība apstiprina budžetu, saņem iedzīvotāju padomes piekrišanu. “Būtu vērtīgi redzēt sava pagasta budžetu un izvērtēt prioritātes, izdiskutēt un iesaistīties lēmuma pieņemšanā. Vai tāda iespēja būs Gaujienas iedzīvotāju padomei, šobrīd nezinām, bet par to runāsim ar novada vadību,” saka I. Lillmā.

Kurš formāts labāks?

Alūksnes novada iedzīvotāju padome būs citādākā formātā – darbosies 19 novada iedzīvotāji, katrs pārstāvot savu pagastu vai pilsētu. No katras teritorijas izvirzīs tikai vienu pārstāvi. Lūdzām Apes, Gaujienas un Trapenes iedzīvotāju padomē vērtēt, kā, viņuprāt, labāk – viena padome visam novadam vai katrā pagastā un pilsētā sava. “Visi 19 sanāks vienā zālē, katrs no sava pagasta? Nedomāju, ka tas strādās. Katrs cīnīsies par savu pagastu. Mums jau reizēm vienā vietā dzīvojošiem ir grūti vienoties. Manuprāt, katrā vietā jābūt savai padomei un pēc tam priekšsēdētāji var satikties un pārrunāt. Bet es par to priecīgs nebūtu, ka man par savu naudu, savā darba laikā jābrauc uz padomju kopsapulci Smiltenē. Labāk kā mums – pieci vietējie domā par savu teritoriju,” saka N. Teters.

Līdzīgās domās ir arī I. Lillmā, sakot, ka vienam cilvēkam pārstāvēt visa pagasta intereses būs grūti. “Izklausās, ka šādā formātā veidotai iedzīvotāju padomei pieeja būs formāla. Lai tā pēc iespējas mazāk traucētu pašvaldībai strādāt. Manuprāt, jo vairāk cilvēku iesaistās, jo labāk – katram ir savs interešu loks, kolēģi, paziņas, arī zināšanas katram ir savā jomā. Viens cilvēks nevar konkrētā pagastā organizēt visu uzdevumu kopumu, kas uzticēts padomei. Padomes ideja ir darīt visiem kopā, lai visiem būtu labāk,” saka I. Lillmā. Arī I. Popovičai labāk tīk Smiltenes novada variants. Tomēr labā ziņa ir tā, ka Alūksnes novada pašvaldība vispār vēlas veidot iedzīvotāju padomi un sadzirdēt iedzīvotāju balsi. “Novēlu Alūksnes novada iedzīvotāju padomei, lai tā nebūtu izveidota tikai ķeksīša pēc. Smiltenes novadā no pašvaldības puses esam uzklausīti un sadarbība ir ļoti laba. Lai arī Alūksnes novadam tā būtu,” vēl viņa.