Tur, kur ir garšīgi ēdieni un laimīgi cilvēki

Garšīgi ēdieni un laimīgi cilvēki – skan sauklis kafejnīcai “Es Te Cafe”, kas kopš vasaras radusi mājvietu Alūksnes ezera krastā atpūtas kompleksā “Jaunsētas”. Alūksniete Ance Bērziņa ir ne vien kafejnīcas saimniece, bet pati ir arī galvenā pavāre – izdomā garšu salikumus un ēdienus, ar ko pārsteigt alūksniešu, pilsētas viesu un tūristu garšu kārpiņas.

Kafejnīcas pirmsākumi Alūksnē meklējami pirms diviem gadiem, kad tirgus paviljona ēkā līdzās Alūksnē darītam alum sāka piedāvāt “StreetFood” uzkodas. Turklāt tās gatavoja no turpat Alūksnes novadā audzētas liellopa gaļas. Tirgus paviljona ēkas stāvoklim pasliktinoties, nebija iespējams turpināt darbību. Pēc viena gada pauzes “Es Te Cafe” radis jaunu mājvietu – “Jaunsētās”. Kā teic A. Bērziņa, pauze gan bija nosacīta, jo arī šajā laikā gatavoja maltītes individuāliem pasūtījumiem – svētkiem un korporatīviem pasākumiem, kā arī ziemas sezonā darbojās kafejnīcā Ķauķu kalnā.

Sirdī pavāre

Lai arī “Es Te Cafe” ir salīdzinoši jauns ēdināšanas uzņēmums, A. Bērziņai ir bagātīga pavāres pieredze. “Ilgus gadus strādāju par pavāri Rīgā pie labākajiem šefpavāriem, piemēram, Kaspara Jansona, Andreja Bojarčenko, Kristapa Sīļa, Aināra Volotkina un citiem. Jāteic gan, pirms sāku mācīties par ēdināšanas pakalpojuma speciālisti, nedomāju, ka būšu pavāre. Patiesībā tā bija gana spontāna izvēle. Vēlējos apgūt profesiju jau pēc 9. klases absolvēšanas, bet bez vidējās izglītības šādu iespēju ir salīdzinoši maz, piemēram, tobrīd mani interesēja medicīna, bet ar medicīnu saistītu profesiju apgūt iespēju nebija. Pieļauju, ka liela nozīme jeb ietekme bija manai pirmajai prakses vietai – strādāju restorānā “Steiku Haoss” Rīgā,” saka A. Bērziņa. Savu izvēli viņa ne mirkli nav nožēlojusi un ar katru gadu arvien vairāk pārliecinās, ka pavāra profesija viņai ir īstā.

Pēc vairākiem Rīgā nostrādātiem gadiem viņa atgriezusies dzimtajā Alūksnē. Iemesls – vēlējās, lai bērns izaug mazpilsētas mierā un dabas tuvumā, nevis lielpilsētas steigā un burzmā. “Alūksne ir ļoti skaista un mierīga pilsēta. Rīga man nesaistās ar vietu, kur veidot ģimeni un audzināt bērnus. Piemēram, vēl esot Rīgā, es strādāju ļoti, ļoti daudz un, dzīvojot, strādājot tādā ritmā, laika bērnam būtu tieši necik. Tas bija jāmaina, tādēļ atgriezos Alūksnē. Vaicājot, kāda bija pārcelšanās – viegla vai sarežģīta, A. Bērziņa neslēpj, ka viņai tas bija viegli, jo Alūksnē dzīvo viņas lielākais balsts – ģimene. “Man tas bija viegli – hops, un biju Alūksnē. Ko darīšu, kad “dekrēts” beigsies un būs jāatgriežas darbā, tobrīd nedomāju. Biju pārliecināta, ka Alūksnē darbs man būs, jo esmu kvalificēta pavāre ar pieredzi,” stāsta A. Bērziņa. Nepilnus trīs mēnešus viņa par pavāri strādāja citā Alūksnes kafejnīcā, līdz beidzot piepildījās sapnis par pašai savu kafejnīcu tirgus paviljonā. Tā radās pirmais kafejnīcas nosaukums “StreetFood” Alūksne.

Kur es, tur tu

“Tirgus paviljons bija vieta, kur viss pilnībā bija uz maniem pleciem. Es mācēju gatavot, bet pārējais man bija pilnīgi svešs un nezināms – iestādes darba organizēšana, piegādes, bārs un cits. Tomēr tā bija mana pirmā kafejnīca – manis pašas radīta vieta. Daudz iemācījos, lai jau ar pavisam citu jaudu un zināšanām varētu vērt vaļā namiņu Ķauķu kalnā un tagad kafejnīcu “Jaunsētās”. Namiņam Ķauķu kalnā ir īpaša burvība – kalna vidū, koka mājiņā ar kamīnu, atpūtnieki var baudīt siltus dzērienus un ēdienus. Piemēram, iepriekšējā sezonā iecienītākie bija frī kartupeļi ar bekonu, bet bērniem kakao ar putukrējumu. Ideja ir paēst ātri un doties atpakaļ uz kalnu. Šoziem arī strādāsim Ķauķa kalnā,” stāsta A. Bērziņa.

Šovasar saimniece pieņēma spontānu piedāvājumu un sāka strādāt “Jaunsētās”, bijušā “Katrīnkroga” telpās. “Manā pārziņā ir tikai kafejnīcas jeb kroga daļa, viesnīca turpina darboties tāpat kā iepriekš. Šajās telpās jūtos labi un nu jau varu teikt – jā, šī ir mana vieta un es te esmu saimniece. Nedaudz pamainījām interjeru, īpašnieki tam neiebilda un bija ļoti atsaucīgi. Laba sadarbība ir svarīga, un mums tāda ir,” stāsta A. Bērziņa. Vaicājot, vai darbam netraucē tas, ka telpās jau iepriekš darbojies ēdināšanas uzņēmums, A. Bērziņa atklāj, ka daļa cilvēku domā, ka te joprojām ir “Katrīnkrogs”, savukārt citi šo vietu vienmēr saukuši par “Jaunsētām” un turpina tā darīt. “Nav jau melots, atrodamies “Jaunsētās”, vien tagad te ir kafejnīca “Es Te Cafe”,” saka A. Bērziņa un neslēpj, ka nosaukuma izdomāšana bija grūts uzdevums. “Kad jautā, kur tu esi? Atbildēt var – “Es Te Cafē”.”

Vieta arī vegāniem

“Vasaras Alūksnē ir bagātas ar tūristiem, arī paši alūksnieši no mājām iziet biežāk, tāpēc nebija satraukuma, ka nebūs klientu. Vasara bija ļoti darbīga un noslogota, vēl jo vairāk tādēļ, ka viss jaunais interesē. Pirmā vasaras sezona bija veiksmīga un izdevusies. Jā, vienmēr var vēlēties labāk un ir, uz ko tiekties, bet dzirdēju daudz labu atsauksmju, un man tas bija svarīgi. Protams, pirmā sezona vēl īsti neko neliecina, jānotur klients un kvalitāte, lai gribētos atgriezties,” stāsta A. Bērziņa. Viņa nenoliedz, darbiniekus atrast bija grūti. “Bija grūti atrast uzticamus cilvēkus, kuri savu darbu darītu ar patiesu interesi. Skanēs skarbi, bet mūsdienās cilvēki ir slinki. Šobrīd komandu veido trīs darbinieki – viesmīlis, pavāra palīgs un es pavāre un iestādes vadītāja. Vasaras sezonā darbinieku bija vairāk,” stāsta A. Bērziņa.

Rudens sezona iesākta ar jaunu ēdienkarti. “Protams, man kā pavārei gribas piedāvāt jaunus ēdienus, garšu salikumus, bet neesmu pārliecināta, vai klienti to vēlas. Lai nu kā, ēdienkartē joprojām ir karbonāde, jo bez tās nav iedomājama neviena ēdināšanas vieta Alūksnē. Jaunajā ēdienkartē ir vairākas zupas, ēdienkartē ir sēnes, pīle, store ar sakņu dārzeņiem, burkānkūka ar sāļo karameli, piparkūku siera kūka. Katrai sezonai ir raksturīgi savi ēdieni, otrs – produktu pieejamība. Plānoju ēdienkarti mainīt divas trīs reizes gadā. Alūksnē esam viena no retajām vietām, kur var paēst vegāns, ne tikai veģetārietis. Tas ir, pateicoties manai draudzenei Lāsmai,” saka A. Bērziņa.

Jaunums – pusdienas darba dienās

Pēc darbīgās un karstās vasaras rudens un ziema Alūksnē ir klusāks laiks ar mazāk viesiem un tūristiem, tādēļ A. Bērziņai ir idejas, kā piesaistīt klientus arī jaunajā sezonā, piemēram, organizējot mūzikas vakarus, izrādes ar komiķiem. Jaunums darba dienās – īpašs pusdienu piedāvājums par draudzīgu cenu, kas katru nedēļu mainīsies. “Alūksnē ir daudz ēdināšanas uzņēmumu, vismaz 13, bet iedzīvotāju maz. Savā starpā nekonkurējam, jo katrai vietai ir sava specifika vai labā lieta, kādēļ cilvēks iet tieši turp. Iespēja izvēlēties, ir forši, tomēr cilvēku ir tik, cik ir. Piemēram, Balvos un Gulbenē ēdināšanas vietas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas,” saka A. Bērziņa. Vaicājot, vai klientiem viss vienmēr garšo, A. Bērziņa neslēpj, ka garšas sajūtas ir ļoti atšķirīgas. “Divi cilvēki var ēst vienu un to pašu ēdienu, bet viens teiks, ka ribiņas bija perfektas, savukārt otram tās pašas ribiņas var likties neēdamas. Ēdiens ir gaumes jautājums. Varbūt tādēļ alūksniešiem vairāk tīkamas ir pārbaudītas vērtības un baidās mēģināt ko jaunu, jo ja nu negaršos. Gadās arī kāds, kuram atnākot viss ir slikti un slikts viņam ir arī mūsu pagatavotais ēdiens,” saka A. Bērziņa.

Mobilais treileris izbraukumiem

A. Bērziņas uzņēmums “AB LAND” ar biedrības “Alūksnes lauku partnerība” atbalstu saņēmis LEADER finansējumu mobilā treilera iegādei, ko aizvadītajā vasarā jau varēja redzēt dažādos svētkos, piemēram, Alūksnes pilsētas svētkos, Mājas kafejnīcu dienās Igaunijā, pārstāvot Alūksnes novadu un sadarbojoties ar dažādiem uzņēmējiem. “Tas ir mobilais pārtikas pārstrādes, ražošanas, tirdzniecības punkts, kas nodrošinātu iespēju piedāvāt klientiem uzņēmuma audzētu bioloģiskās gaļas produkciju gan svaigā, gan jau sagatavotā veidā. Treilerī var sagatavot ēdienu, uzglabāt un tirgot – ir viss nepieciešamais aprīkojums. Divi vienā. Darbs gan ir nedaudz citādāks, kā strādājot kafejnīcā, un pirmo sezonu var saukt par iepazīšanās laiku, lai saprastu, ko un kā labāk darīt,” saka A. Bērziņa un atzīst, ka iespēja iegūt projekta finansējumu bija būtisks atbalsts. “Jābūt labai idejai un jātic savam mērķim. Tad viss izdosies. Bieži vien cilvēki baidās kļūdīties vai saņemt atteikumu, es nenobijos un riskēju. Var gadīties kļūdīties, bet no tā nav jābaidās, tas dod motivāciju iet tālāk. No kļūdām ir jāmācās,” saka A. Bērziņa.